SAVVAĻAS TAIGĀ AR NIKON KAMERĀM (30.09.2015)

Autors: Erik Mandre

Ar mērķi fotografēt lāčus 2015.gada rudenī devos uz Igaunijas-Krievijas robežu. Man bija gods praksē izmantot 36,3 megapikseļu Nikon D810A kameru. Kā zināms, šī spoguļkamera ir veidota astrofotogrāfijai, un tās izšķirtspēja ir visievērojamākā Nikon spoguļkameru klāstā.

Esmu fotogrāfijas entuziasts un galveno uzmanību veltu savvaļas dzīvnieku iemūžināšanai, tāpēc kāds varētu jautāt, vai tiešām šī kamera, kas man ir uzticēta, būs īstā šādam mērķim? Testējot Nikon D810A, izlēmu pieturēties pie sava stila un pārliecināties par kameras spējām apstākļos, kam tā nav paredzēta, turklāt salīdzinot rezultātus tieši ar šiem apstākļiem radīto Nikon D4 kameru. Mani interesēja, vai kamera, kas paredzēta zvaigžņotās debess iemūžināšanai, tiks galā ierastās gaismas apstākļos. Šajā testā nesalīdzināju, kura kamera darbiņu paveiks labāk, tomēr kāds būs katras kameras rezultāts vienādos apgaismojuma apstākļos ar identiskiem uzstādījumiem. Pārsvarā abas kameras tika izmantotas ar augstākiem ISO uzstādījumiem, jo lāču mīļākais pastaigu laiks ir krēslā. Kā pirmo izmantoju Nikon D810A kameru mākoņainā pēcpusdienā, kad gaidīju lāci savā purva slēpnī. Pirmajam testam izvēlējos vienkāršāku situāciju – fotografējot virs purva virsmas ar mežu fonā. Izmantoju Nikon AF-S 70-200mm f/2,8 VR objektīvu, kas pēdējā laikā, fotografējot lāčus, ir mans iecienītākais. Salīdzinot ar Nikon D4, pirmā atšķirība, ko pamanīju, bija detaļu skaidrība. Nikon D4 ar saviem 16,2 megapikseļiem nenodrošina līdzvērtīgu sniegumu Nikon D810A kameras 36,3 megapikseļu matricai. D810A kamera nodrošināja ievērojami labāku detalizāciju. Bija brīži, kad sāku šaubīties, vai ar D4 kameru biju fiksējis fokusu tajā pašā punktā un ar nemainīgu vērību, tomēr nākamās fotogrāfijas deva to pašu rezultātu, tāpēc abu šo kameru nodrošinātā detalizācija skaidri norādīja par labu D810A. Šī atšķirība nebija tik liela visās situācijās, tomēr ar aci to varēja manīt. Es vēlētos Jums parādīt dažus piemērus. Vērsīšu uzmanību uz to, ka fotogrāfijas ir neapstrādātas, vienīgi pārveidotas no RAW uz JPG formātu.

Ja runājam par trokšņiem fotogrāfijās, mana pieredze rāda, ka D4 kamera ar to galā tiek labāk. Es vēlētos parādīt 100% izgriezumu no attēla, kas bez fokusējuma uzņemts virs purva. Jums nevajadzētu spriest par ISO spējām katras kameras sniegumā, jo tas ir atkarīgs no daudziem aspektiem, piemēram, apgaismojuma līmeņa, slēdža ātruma, objektīva, kameras uzstādījumiem un citiem. Nikon D810A fotokameras smalki graudainais trokšņu līmenis realitātē patiesībā netraucē, un Jūs to pamanīsiet vienīgi pie 100% tuvinājuma, tomēr šai kamerai trokšņu ir vairāk nekā Nikon D4.

Ja no fotogrāfiju kvalitātes pievēršamies lietošanas ērtībām tad jāsaka, ka Nikon D810A kamera ir svarā vieglāka un darbībā klusāka par D4. Slēdža darbības radītais troksnis ir gandrīz nemanāms, un darbībā, piemēram, tas nekad nepievērsa lāča uzmanību. D4 slēdža radītais troksnis ir ievērojami skaļāks, un parasti savvaļas dzīvnieki to piefiksē. Bez tam D810A kamerā pieejams nepārtrauktas fotografēšanas ( 3 kadri/sekundē) klusais režīms, kas atsevišķās situācijās var būt ļoti lietderīgs, lai neaizbaidītu putnu vai dzīvnieku. Nikon D4 kamerai šādas funkcijas diemžēl nav. Bez šaubām, Nikon D4 ir labāka izvēle ātras kustības iemūžināšanai, tā kā kameras nepārtrauktas uzņemšanas režīms ļauj fiksēt līdz pat 10 kadriem/sekundē, kamēr Nikon D810A pieļauj līdz aptuveni 5 kadriem/sekundē.

Ar D810A es pamanīju, ka lēnāks kameras slēdža ātrums rada mazāk vibrāciju, tāpēc, izmantojot garāku slēdža ātrumu, nepārtrauktā ciklā ir iespējams iegūt asas fotogrāfijas. Tajā pašā laikā D4 kameras nepārtrauktas fotografēšanas režīms darbojas divas reizes ātrāk nekā D810A, tāpēc arī līdz ar slēdža darbību D4 kamerā rodas vairāk vibrāciju. Un tagad par to, no kā visvairāk baidījos – kā ierastā gaismā darbosies D810A kameras automātiskie baltā balansa uzstādījumi? Jāsaka, ka lielāko tiesu D810A kamera darbojās ļoti precīzi, dažādos apgaismojuma apstākļos radot bagātīgu krāsu attēlus. Dažu brīdi pirms saulrieta radās sarežģījumi automātiskā režīma precizitātei, un fotogrāfijās pastiprināti parādījās violeti zili apakštoņi. Šo problēmu man izdevās atrisināt, manuāli uzstādot vēlamo krāsu temperatūru. Secinot varu teikt, ka šī kamera, kas īpaši paredzēta astrofotogrāfijai, vairumā situāciju dažādos apgaismojuma apstākļos darbojas ļoti labi un, pateicoties izšķirtspējai, nodrošina ārkārtēji skaidras un detalizētas fotogrāfijas.

Gala vārdā gribu pateikties I AM Photographer Pro Shop uzcītīgajam personālam, par iespēju testēt pašas satriecošākās Nikon spoguļkameras.

<< Atpakaļ