PŪCE DODAS UZ ZVEJU (09.01.2014)

Katra savvaļas dabas fotogrāfa entuziasta sapnis ir iemūžināt asā fotogrāfijā graciozu plēsēju ar skaistu spalvu. Izrādās, ka to nemaz nav tik grūti izdarīt. Jums tikai jāzina īstās vietas un jārīkojas apdomīgi.

Jari PELTOMÄKI

Jari ir profesionāls savvaļas dabas fotogrāfs, dzimis 1965.gadā un dzīvo Liminkas apgabalā, Somijā. Jari ar fotografēšanu nodarbojas jau vairāk nekā 35 gadus. Ieguvis daudz starptautiskus apbalvojumus konkursos „Glanzlichter”, „Wildlife Photographer of the Year” un citos. Kopš 2007.gada Jari vada Somijas Profesionālo Dabas fotogrāfu apvienību (PNF). Fotogrāfs ir direktors Somijas vadošajam dabas ceļojumu operatoram Finnature. Putni ir viņa kaislība, savukārt lielākā viņa interese ir par pūcēm, ne velti Somijā fotogrāfs pazīstams kā „pūču vīrs”.

Man bieži uzdod jautājumu, kurš būtu piemērotākais laiks pūču novērošanai un fotografēšanai. Labs periods pūču fotografēšanai būtu ziemas otrā puse un agrs pavasaris – no janvāra līdz martam. Tomēr atkarībā no apstākļiem pūces ir labi novērojamas arī pavasarī, vasarā un pat rudenī. Savvaļā nepastāv 100% garantija, bet ir situācijas, kad daudz pūču ir sastopamas vairāku nedēļu garumā, pat mēnešus!

Dažas pūces dzīvo noteiktā teritorijā, to nepametot visa gada garumā. Citas savukārt ceļo ievērojamus attālumus rudens periodā, kad meklē grauzējiem piemērotas vietas. Kad pūces tādu vietu ir atradušas, tās apmetas šajā apkārtnē ziemot. Ja arī pavasarī teritorijā ir pietiekami pārtikas, tās šeit var laist pasaulē pēcnācējus.

Ja apdomājam jautājumu, kad vislabāk novērot pūces, interesanti būtu apskatīt, kas notiek ar peļu populāciju. Ja peļu ir pietiekami, pūces spēj labi vairoties, bet medī tās vienīgi krēslas stundās. Kad peļu daudzums krītas, pūces var sastapt daudz biežāk, līdz ar ko tās fotografēt ir vieglāk, īpaši ziemas laikā! Peļu populācija periodiski un ģeogrāfiski mainās, piemēram, vienu gadu Somijas dienvidos ir daudz peļu, nākamajā gadā tā var būt valsts vidiene, vēl pēc gada jau Somijas ziemeļi. Ir iespējams uz priekšu prognozēt grauzēju populācijas izmaiņas.

Somijas pūces

Labos gados Somijā var sastapt desmit ligzdojošas pūču sugas. Astoņas no tām ir plaši izplatītas Oulu un Kuusamo reģionos: ūpis, ziemeļu pūce, urālpūce, svītrainā pūce, purva un ausainā pūce, bikšainais apogs un apodziņš. Visas šīs sugas ir ļoti interesantas, bet ziemeļu un svītrainā pūce īpaši piesaista fotogrāfu uzmanību.

Dažās valstīs, ieskaitot Somiju, ziemeļu pūci arī sauc par Lapzemes pūci – skaists vārds, kaut ne līdz galam precīzs. Šī pūču suga Lapzemē ir diezgan reti sastopama. Drīzāk tās galvenais vairošanās apvidus atrodas Somijas centrālajā daļā, no ziemeļu Karēlijas līdz Ostrobotnijas ziemeļiem (Oulu reģionā).

Ziemās, parasti no janvāra līdz martam, kad nav pietiekoši daudz pārtikas, ziemeļu pūces medī atklātā laukā dienas gaismā. Kad grauzēju populācija ir liela, ziemeļu pūces medī tikai naktīs, un šajos apstākļos tās nav viegli ieraudzīt. Labākais veids, kā atrast ziemeļu pūču medību vietas, ir pētīt kāju nospiedumus sniegā. Kad pūce uzbrūk slēpnī esošam grauzējam, tās spalvas uz sniega virskārtas atstāj eņģeļa tēlam līdzīgus nospiedumus. Meklējot peles, pūces paļaujas uz savu īpašo dzirdi, un tās var iekļūt sniegā pat pusmetra dziļumā. Kad sniegu klāj ledus kārta, grauzēju medīšana ziemeļu pūcēm ir īpaši grūta, savukārt fotogrāfiem tā ir iespēja putnus novērot dienas gaismā.

Ziemeļu pūces perēšanas periodā (maijs-jūnijs) var viegli atrast un nofotografēt. Šajā gada posmā pūces visaktīvākās ir līdz ar krēslas iestāšanos, pēc saulrieta un pirms saullēkta.

Svītrainās pūces ir nelabojamas ceļotājas – dažus gadus tās ir vairāk sastopamas Somijas dienvidos, citos gados atkal valsts ziemeļos. Laikā no novembra līdz martam svītrainās pūces uzturas nelielā teritorijā un vēlāk pavasarī tās perē netālu (īpaši Somijas ziemeļos). Vieglāk tās fotografēt ir ziemā uz atklāta lauka.

Kā iemūžināt pūces medībās

Ja viss sakrīt, tad peļu populācija būs pietiekami liela, un putni uz ziemu nelidos prom, bet paliks apmešanās vietā, šī būs lieliska iespēja fotografēt pūces medībās. Kā es jau minēju, ziema (no vēla janvāra līdz martam) ir labākais pūču fotografēšanas laiks – biezā kārtā visapkārt ir uzsnidzis sniegs, ir pietiekoši dabīgā apgaismojuma darbības iemūžināšanai.

Šajā periodā svītrainās un ziemeļu pūces vienkārši sēž koku augšējos zaros, it kā neko nedarot. Ja Jums paveiksies, pieredzēsiet kā pūce notver peli, kaut arī tas notiks tik ātri, ka Jums nebūs laika to nofotografēt.

Ar ko būtu jāsāk – neuztraucieties, pūci kā jebkuru dzīvu radību var apmānīt ar ēsmas palīdzību. Svītrainās un ziemeļu pūces barojas ar sīkiem grauzējiem. Par laimi mājas čūskām patīk līdzīga diēta – zooveikalu ledusskapjos iespējams atrast saldētas peles un žurkas. Viss, kas Jums sākumā jādara, jāstāda sevi priekšā kā lielas boa čūskas īpašnieku un jānopērk daudz peļu.

Tomēr vēl ir cits sagatavošanās darbs veicams. Mirusi pele uz sniega nekustēsies, lai pievilinātu pūci. Lai imitētu dzīvu ēsmu, Jums vajadzēs makšķeri un makšķerauklu. Pelei jābūt atsaldētai un piestiprinātai pie auklas. Auklai būtu viegli jāpārplīst, kad pūce notver medījumu. Tagad Jūs zināt visu, kas nepieciešams. Protams, ka garāmgājējam svešinieks ar beigtu peli un makšķeri mežā vārētu šķist īpaši jocīgi, bet mums taču neinteresē garāmgājēji!

Ātrums ir viss

Atrodiet labu fonu savām fotogrāfijām, piemēram, blīvu mežu (bez mājām, telefona vai elektrības līnijām u.c.) un neskartu sniega virsmu. Izvēlieties vietu un novietojiet ēsmu, uzkaisot tai nedaudz sniedziņu. Distance līdz ēsmai ir atkarīgai no Jūsu fotokameras objektīva fokusa garuma, parasti 20-30 metri. Pēc fotokameras uzstādīšanas, lēni sāciet virzīt ēsmu. Nekustiniet to vienmērīgi, drīzāk ar nelieliem rāvieniem un nenolaidiet acis no pūces.

Brīdī, kad pūce ēsmas virzienā no koka jau paceļas spārnos, rīkojieties nekavējoties! Pēc dažām sekundēm viss jau būs beidzies - sniegā būs palikusi tikai plika aukla un pūce ar medījumu būs devusies atpakaļ. Jūsu reakcijas ātrums, fotokamera un objektīvs noteiks, vai Jums būs izdevies iemūžināt mirkli.

Pūce no koka pēkšņi metas lejā īpaši tuvu sniega virsmai, lai sasniegt maksimālu ātrumu, un šajā ātrumā tuvojas medījumam. Tas patiesi ir reaktīvs putns. Tikai ātrdarbīgs objektīvs un fotokamera ļaus izveidot fokusu uz putnu, līdz tas sasniegs medījumu. Uzstādiet savā fotokamerā slēdža ātruma prioritātes režīmu, un slēdža ātrumu uzstādiet uz 1/3200 sekundēm. ISO vērtība būtu jāuzstāda uz maksimumu, cik vien kvalitāte to atļauj. Fotografēšanas brīdī fotokamera pati automātiski piemēros atbilstošo diafragmas atvēruma vērtību. Un tā kā Jūs fotografēsiet putnu uz balta sniega fona, neaizmirstiet lietot ekspozīcijas kompensāciju +2/3 – 1 EV.

Ja Jūsu fotokamera nav pietiekoši ātra, lai iemūžinātu pūci lidojumā, izslēdziet auto fokusu un manuāli pielāgojiet fokusu ēsmai. Kad pūce notvers peli, tā aizvērs savas acis. To viegli varēs fotogrāfijā pamanīt, un tas neizskatīsies pārāk labi, tāpēc izvēlieties fokusēt pirms vai pēc ēsmas. Jo ātrāk fotokamera uzņem vairākus kadrus, jo lielāka iespēja, ka būsiet ieguvis asu attēlu. Jūs varat fotografēt no rokas vai izmantot statīvu, kā Jums liekas ērtāk. Galvenā lieta, ko vajag paturēt prātā, fotografējot pūces un īpaši svītraino pūci – ātrums ir viss. Pēc vairāku rindā novietotu peļu noķeršanas, pūces var atļauties tās mētāt pa sniegu, tāpēc vienīgā problēma, ar ko varētu saskarties šādā foto sesijā, būtu saldēto peļu krājumu beigšanās vietējā zooveikalā.

Un atkal no jauna

Nezaudējiet drosmi, ja pirmajās reizēs Jums neizdosies. Svītrainās pūces gandrīz vienmēr ir gatavas „sadarboties”. Tās ir aktīvas pa dienu un ātri satver medījumu, turklāt pūces noliek malā pārtiku, ko uzreiz nevar apēst. Vienā foto sesijā Jūs varat pūcēm piedāvāt vairākas peles pēc kārtas un mēģināt fotografēt nepārtraukti. Pēc šāda treniņa pūces sāks nākt pēc pārtikas katru dienu, sēžot tajā pašā kokā.

Veiksmīgas pūču foto sesijas plānošana un īstenošana Jums vienam nekādi nebūs vienkārša. Laba putnu pazinēja pieaicināšana tikai palīdzētu. Viņš pārzinās pūču atrašanās vietas, tāpat gidiem krājumos ir daudz saldētu peļu, un viņi pat būtu gatavi darboties ar auklu, velkot ēsmu, kamēr Jūs pielāgojat fokusu. Viss, kas atliek, ir uzņemt Jūsu dzīves labāko fotogrāfiju!

I AM Photographer festivāls 2014

2014.gada pavasarī klajā tiks laista Jari Peltomäki grāmata „Pūču grāmata”. Autors plāno to prezentēt I AM Photographer festivālā 2014 Tallinā, Igaunijā, kur viņš 04.aprīlī uzstāsies ar lekciju „Pūču fotografēšana Somijā”. Jari stāstīs, kad un kur vislabāk fotografēt pūces, kāpēc ziemeļu pūce tiek uzskatīta par „seksīgāko putnu sugu Somijā”, tāpat viņš dalīsies ar noslēpumiem par dažām uzņemtajām fotogrāfijām.

Teksts un fotogrāfijas: Jari PELTOMÄKI

Foto-Video, www.foto-video.ru

<< Atpakaļ