Blogs
Sporta fotogrāfija (10.10.2010)
Kvalitatīvas sporta fotogrāfijas ir diezgan grūti iegūt. Lielākajai daļai cilvēku ir ierobežota piekļuve sacensībām, lai tās fotografētu. Jo tālāk Jūs esat no notikumiem, jo grūtāk kļūst notvert tos tīkamā veidā. Sports ir pasākums, kurā svarīga ir pūļa kontrole, ne tikai pūļa drošībai, bet arī spēlētājiem. Nav nekas biedējošāks fotogrāfam kā būt uz spēles sānu līnijas, noskatoties kā spēlētājs vai bumba ieskrien paša 4 000 Ls vērtajā objektīvā!
Atrašanās vieta!
Jūs varat fotografēt tikai tās lietas, ko Jūs varat redzēt. Jo tuvāk Jūs kādam esat, jo labāk Jūs to varat redzēt. Sporta fotogrāfijā ir tieši tāpat. Jums ir jātiek pēc iespējas tuvāk tam, ko Jūs fotografējat. Parasti, ja esat fotogrāfs, kam ir preses caurlaide, Jūs varat tikt līdzās darbības vietai. Parasti Jums nebūs atļauts atrasties spēles laukumā. Atkarībā no sporta veida, Jūs, visticamāk, tiksiet ierobežots līdz noteiktai vietai. Lielākajai daļai cilvēku situācija ir vēl sliktāka. Jums, iespējams, nav preses pieejas un fotografējot esat iestrēdzis tribīnēs. Tieciet, cik tuvu vien iespējams. Pat ja Jūs fotografējat līdzās laukumam, Jums būs jādala vieta ar daudziem citiem fotogrāfiem, arī video filmētājiem, kas ir cītīgi strādājuši, lai tur tiktu un darītu to pašu darbu, ko darāt Jūs.
Jums ir jābūt pazīstamam arī ar sportu, lai spētu notvert momentus. Tas nozīmē, ka jāzina, kur nostāties pašam. Tas ir svarīgi leņķa dēļ, kas tiks apspriests sadaļā par darbības apstādināšanu. Svarīgs ir ne tikai objekts, bet arī fons. Aplūkojiet to, kas būs aiz Jūsu objekta. Kaut arī mēs centīsimies samazināt fona ietekmi, tas tomēr būs neizbēgams. Tātad jums ir nepieciešams pozicionēt sevi, kur fons ir vistīkamākais.
Izšķirošais mirklis
Sporta un kustības fotogrāfijā svarīgs ir laika aprēķins. Svarīga ir reaģēšana. Ir jābūt pareizajā vietā pareizajā laikā. Šīs ir netikai jebkura sportista, bet arī fotogrāfa īpašības. Katrā sporta veidā ir paredzami un neparedzami brīži. Sadaļā "Zini savu sporta veidu" Jūs uzzināsiet par šiem brīžiem dažādos sporta veidos. Piemēram, basketbolā Jums būs iespēja fotogrāfēt metienus no groza apakšas vai no pustālās distances, soda metienus u.c. Šo paredzamo darbību laika noteikšana ļauj Jums notvert kulminācijas brīžus, kad darbība ir visdramatiskākā.
Zinot šos brīžus, Jūs varat paredzēt darbību. Tas palīdz divos veidos, pirmkārt, darbībā ar fokusu, kas tiks apspriesta tālāk tekstā, un, otrkārt, tas palīdz jums nospiest slēdzi pareizajā laikā. Ir teiciens: "Ja redzat darbību, Jūs mirkli esat nokavējis." Tas būtībā nozīmē to, ja Jūs gaidāt, kad futbola spēlētājs ar galvu atsitīs bumbu, un tad nospiežat slēdža atlaišanu, bumba visdrīzāk lidos ārpus rāmja. Jums ir jānospiež poga pirms darbības tā, ka spogulim ir laiks nostrādāt un slēdzim atvērties un aizvērties. Jūsu acs notikumus uztver uzreiz, bet paiet mirklis pirms aizveras slēdzis. Jums ar pieredzi ir jāiemācās, kas ir laiks un jāiemācās tam pielāgoties.
Nepieciešamā tehnika
Lielākā daļa sporta veidu tiek fotografēti ar FX (pilna kadra) kamerām. Kaut arī daži fotogrāfi ir uzņēmuši lieliskus sporta mirkļus ar cita formāta kamerām, mēs vērsīsim uzmanību uz FX kameru, kas ir visbiežāk izmantotais cameras formāts.
Apgalvojums – "Tas nav aprīkojums, bet fotogrāfs, kas veido attēlu" – parasti ir patiess. Tomēr sporta un kustības fotografēšana ar nepareizu aprīkojumu nozīmē to, ka neiegūsiet tādus kadrus, kādus vēlaties vai kādi ir nepieciešami. Par šo vairāk uzsvērām “Atrašanās vietas” sadaļā iepriekš tekstā. Jo tālāk atrodaties, jo garāks objektīvs ir nepieciešams, lai uzņemtu to pašu attēlu rāmī. Dažādiem sporta veidiem ir nepieciešami dažāda garuma objektīvi. Piemēram, basketbols visbiežāk tiek fotografēts no līnijas aiz groza. Parasti šādā situācijā Jūs varat iegūt labus rezultātus ar 85mm F1.4D AF NIKKOR objektīvu. Tomēr brīdī, kad spēlētāji būs laukuma vidū, lai tos uzņemtu, Jums būs nepieciešams 135mm F2D AF DC NIKKOR objektīvs. Ja viņi spēlē zem tālā groza, būs nepieciešams AF-S VR 200/2.0 G IF ED NIKKOR vai AF-S NIKKOR 300 MM F/2.8 G ED VR II objektīvs, lai labi aizpildītu rāmi, taču fotografējot futbola spēli AF-S NIKKOR 300 MM F/2.8 G ED VR II vai AF-S VR 400/2.8 G IF ED NIKKOR objektīvs ir nepieciešams gandrīz jebkurai spēles situācijai.
Parasti FX kamerai katri 100mm no objektīva fokusa garuma dod aptuveni 9m tuvāku distanci. Šis attālums nozīmē to, ka uz vertikāla formāta fotogrāfijas normāls cilvēks rāmi aizpildīs diezgan labi. Tādējādi, ja Jūs fotografējat futbolu no laukuma gala līnijas ar 300mm objektīvu, Jums būs iespēja uzņemt kadrus līdz laukuma vidum. Kad spēlētāji būs tuvāk, Jūsu objektīvs var izrādīties pārāk garš. Daudzi fotogrāfi šī iemesla dēļ ņem līdzi divus fotokameras korpusus ar diviem dažāda garuma objektīviem.
Objektīva ātrums arīdzan ir nozīmīgs faktors. Jo ātrāks objektīvs, jo ātrāku slēdža ātrumu Jūs varat izmantot, kas, pagarinoties objektīvam, kļūst vēl svarīgāk. Daudz plašāk tas tiks apskatīts sadaļā par darbības apturēšanu. Ja paskatās uz jebkuras futbola spēles laukuma malām, Jūs redzēsiet cilvēkus ar ļoti lieliem objektīviem. Tie svārstās no 300mm līdz 600mm vai pat garāki, un pat tad tiem var būt 1.4x vai 2x pārveidotājs. Jums ir nepieciešams ātrs slēdža ātrums, lai apstādinātu darbību ar gariem objektīviem.
Lielākajai daļai cilvēku ir gari objektīvi un tālummaiņa ar mainīgu apertūru, bet lielākā daļa ir F5.6 garākajā objektīva galā. F5.6 ir labs fotografēšanai ārā dienas laikā, bet kļūst ļoti kavējošs nakts spēlēs un iekštelpu sacensībās. Lielākā daļa cilvēku izmanto F2.8 objektīvus vai ātrākus. Šie objektīvi ir ļoti dārgi. AF-S VR 400/2.8 G IF ED NIKKOR maksā vairāk nekā 6000 Ls. Tas ir arī ļoti smags un liels izmēros. Monopoda (vienkāja) izmantošana ir dzīvības glābējs šiem lielajiem objektīviem.
Bez šiem garajiem objektīviem Jums ir nepieciešama kamera, kas tos var fokusēt. Mūsdienās lielākā daļa jauno kameru ir ar autofokusu. Auto fokuss ļoti atvieglo mūsu dzīvi, tomēr vajadzīgas arī zināšanas. Par laimi daudz sporta veidos var iztikt ar manuālo fokusu un iegūt labas bildes. Tomēr Auto fokuss būs labāks risinājums dažos sporta veidos. Hokejs un futbols ietver daudz kustības, kas ietekmē fotografēšanu. Kustība ir mazāk prognozējama, un šos sporta veidus ir grūtāk fokusēt manuāli. Amerikāņu futbolu, basketbolu un beisbolu ir diezgan viegli fokusēt manuāli.
Jums var būt nepieciešama zibspuldze Nikon SB-900 ar lielu jaudu. Personīgi es neiesaku zibspuldzi nevienās sporta sacensībās. Uzskatu, ka rezultāti nav tīkami. Tomēr jaunās mūsdienu zibspuldžu sistēmas sniedz lieliskus rezultātus. Dažas sporta sacensības, piemēram, vingrošana un citi ir bez-zibspuldzes pasākumi. Vislabāk ir aprunāties ar pasākuma oficiālo personu (tiesnesi, treneri utt.), pirms lietojat savu zibspuldzi. Par zibsuldzēm tiks vairāk rakstīts sadaļā par apgaismojumu.
Cits aprīkojums, kas var būt parocīgs, ir bezvadu raidītājs Nikon WT-4. Tas ļauj Jums uzstādīt kameru tur, kur nedrīkstat atrasties spēles laikā, un attālināti iegūt bildes. Basketbols un zirgu sacīkstes ir divi labi piemēri sportā, kur lieliskas bildes izdodas fotogrāfam, kurš redz skatu meklētāju caur klēpjdatora ekrānu un fotografē. Basketbolā attēli, kas uzņemti virs groza stīpas, piemēram, tiek uzņemti attālināti ar rokas vadību.
[Redaktora piezīme: Starp digitālajām kamerām, kas būs pieejamas 2010. gada oktobrī, vispiemērotākā lētā kamera ir Nikon D3000 (apskats). Strādājošs sporta fotogrāfs varētu izmantot Nikon D700 (apskats) vai specializēto Nikon D3s (apskats).
Lauka dziļums – Objekta izolēšana
Vairums dramatisko sporta fotogrāfiju ir uzņemtas ar līdz galam atvērtu objektīvu vai vienu soli no plaši atvērtas. Tas tiek darīts divu iemeslu dēļ. Vispirms Jums ir nepieciešams vislielākais slēdža ātrums, kādu varat iegūt, kas nozīmē, fotografēt ar plaši atvērtu objektīvu, bet tikpat svarīgi ir to darīt, izolējot objektu. Tiklīdz apertūra uz objektīva atveras, mazāk un mazāk no fotogrāfijas ir fokusā. Jo garāks objektīvs, jo dramatiskākas pārmaiņas. Jo lielāks attālums starp objektu un fonu, jo vairāk ārpus fokusa iznāks fons. Ja Jūs izmantojat garu objektīvu un ātru apertūru, tad Jūsu objekts stāvēs ārpusē, un fona elementiem būs mazāka ietekme uz Jūsu fotogrāfijām.
Fona trokšņa samazināšana ir svarīgs uzdevums daudzās fotogrāfijās, vai tas būtu sports vai kas cits. Studijas vai ainavas uzstādījumos Jums ir laiks kontrolēt elementus, kas veido attēlu. Darbības fotogrāfijas tips ir "satver to tagad", un Jūs sadzīvojat ar fonu, kas tur atrodas. Ja objektīvu atverat maksimāli, Jūs atradīsiet savus objektus stāvam ārpusē un kļūstam par neaizmirstamiem.
Kad fotografējat sportu, jo īpaši futbolu, paturiet prātā, ka spēles sitiens tālajā laukuma pusē ir tuvāk fonam nekā sitieni tuvumā. Tādējādi, ja Jūs fotografējat futbolistu, kas pārvietojas ar bumbu pa laukumu, un spēlētājs skrien garām spēlētāju soliņam, kad Jūs uzņemat kadru, Jums būs ļoti kaitinošs fons. Nošķirt spēlētāju un bumbu no fona trokšņa varētu būt grūti. Žogi, zīmes, stabi, stendi un cilvēki tālajā pusē patiešām var izjaukt labu kadru. Pat, ja Jūs fotografētu ar plaši atvērtu objektīvu, fons būtu pārāk saskatāms šajos kadros. Vai no tiem būtu jāizvairās? Ja Jums ir labāki kadri, neizmantojiet tos. Tomēr tas var būt Jūsu labākais kadrs. Fotografējiet to, vienkārši esiet zinošs, ka fons, kas novērš uzmanību, ir vairāk problemātisks kadriem laukuma tālajā pusē.
Fokuss
Kadri ārpus fokusa ir diezgan bezjēdzīgi. Neko vairāk, kā tos izdzēst, Jūs nevarat darīt. Tātad asi iezīmēta fokusa sasniegšanai jābūt par mērķi katram fotogrāfam. Šodienas AF kameras fokusē ļoti labi un dara to ātri. AF patiešām ir padarījis daudzus fotogrāfus par slinkiem. Es mēdzu visu fokusēt manuāli, bet tagad, kad man ir AF sistēma ar AF objektīviem, es ļauju tiem darīt manu darbu. Nikon D3 ir 51 auto fokusa punkts.
Ja Jūs sekojat futbola spēlētājam, kad viņš skrien gar sānu līniju, vai arī zirgam, kad tas lec pāri ūdens šķērslim, Jūs sākat ar kameras tēmēšanu uz objektu. Ja Jums ir punkta AF sensors, Jums jābūt nekustīgam, citādi iegūsiet fokusētu fonu un izplūdušu objektu. Plaši horizontālie sensori ļaus Jums nedaudz vadīt Jūsu objektu vai ļaus izveidot kadrus, kas ir ārpus centra. Tomēr, kad Jūs pagriežat kameru, lai fotografētu vertikāli, Jūsu sensori virzās uz augšu un leju. Ir divas lietas, par ko šeit jābūt zinošam. Pirmkārt, AF tagad ir vertikāls, tādējādi Jūsu objektam tagad atkal jābūt rāmja vidū, tāpat kā punkta sensoram. Tomēr, ja fotografējat vertikālos sporta veidus, piemēram, volejbolu, kadru uzņemšana vertikāli darbojas diezgan labi.
Atkarībā no kompozīcijas, daudzas sporta fotogrāfijas ir uzņemtas vertikāli. Cilvēki ir “vertikāli” un, ja Jūs mēģināsiet iegūt labu kadru ar savu mīļāko beisbola spēlētāju, sitot bumbiņu ārpus laukuma, Jūs vēlēsieties pagriezt kameru vertikālā formātā. Par laimi, beisbolā ļoti labi nostrādā punkta AF sensors, kas attiecas uz sitēju un ķērēju.
Dažām augstas klases kamerām ir AF sensoru kombinācijas sistēma, un to parasti var izvēlēties. Izmantojot sensoru bloku šajā formātā, Jums ir laba vertikālā un horizontālā sensoru sistēma, neatkarīgi no tā, kādā veidā Jūs turat kameru.
Tiem brīžiem, kad AF nedarbojas labi vai, ja Jums ir manuālā fokusa kamera, Jums ir jāsaprot, kā fokusēt. Ir divi galvenie veidi kameras fokusēšanai: sekot fokusam un zonas fokuss. Sekot fokusam nozīmē - Jūs sekojat objektam, manuāli paturot to fokusā visu laiku. Tas ļoti labi darbojas kustībā, kas vērsta no vienas puses uz otru, kur distance starp kameru un objektu strauji nemainās. Jūs varat izmantot šo metodi futbolā, auto sacīkstēs vai citās sacensībās, kur Jūs griežaties no vienas puses uz otru, sekojot darbībai. Tam ir nepieciešama prakse. Labs veids, kā vingrināties, ir iziet ārā uz ielas un fokusēt, sekojot garāmbraucošām automašīnām.
Otro metodi sauc par zonas fokusu. Šeit Jūs sagaidāt, ka darbība notiks noteiktā vietā, pie vārtiem uz hokeja laukuma vai lēciena punktā tāllēkšanas sacensībās vieglatlētikā. Jūs varat fokusēt uz apvidu, kuru vēlaties asu un, kad objekts parādās zonā, uzņemiet fotogrāfiju. Tas ir saistīts ar laika aprēķinu. Jums ir nepieciešams praktizēties arī laika aprēķinā. Abas šīs metodes atļāva fotogrāfiem uzņemt fantastiskas fotogrāfijas pirms auto fokusa izgudrošanas un turpinās to darīt nākotnē. Pat, ja Jums ir AF sistēma, Jums vajadzētu iemācīties sekot fokusam un zonas fokusam, jo var būt reizes, kad Jūsu AF nav pieejams (piemēram, vājā apgaismojumā, zema kontrasta situācijās), un Jums ir jāspēj uzņemt kadrus.
Kompozīcija
Sejas
"Dodiet man sejas" vai "Es gribu redzēt sejas" ir kopējs sauciens no foto redaktora, jo tas ir sauciens, ko viņš saņem no saviem priekšniekiem. Seja ir galvenais emociju avots kadrā, un emocijas ir tas, kas veido vai salauž kadru. Cilvēka skausta bildes praktiski ir nederīgas. Netērējiet atmiņu, fotografējot cilvēku no mugurpuses, kamēr neredzat daļu viņa sejas. Fotografējot sportu, Jums jāapzinās spēlētāju atrašanās vietas. Piemēram, basketbolā, ja fotografējat no gala līnijas, Jūs uzņemsiet bildi ar spēlētāju, kura seju redzat pilnībā. Ja neredzat galveno darbojošos personu sejas, vienkārši nefotografējiet.
Dažos sporta veidos ar sejām ir sarežģīti. Amerikāņu futbolā, hokejā un beisbolā, atkarībā no spēles līmeņa, mēdz būt sarežģīti notvert sejas. Jaunatnes hokejs, piemēram, ietver sejas aizsargus uz ķiverēm. Amerikāņu futbolā visos spēles līmeņos ir sejas sargi. Beisbola cepures izveido nevēlamas ēnas pāri sejai. Viegls risinājums ir izmantot aizpildījuma zibspuldzi, mēģinot tikt garām šiem šķēršļiem, tomēr zibspuldzes parasti nav draudzīgas ar sportu, sakarā ar ierobežoto attālumu un iespējamo uzmanības novēršanu. Taču tāpat ir labāk, ja kadrā tiek aizsargs, jo seja tam cauri būs redzama labāk, nekā ķiveres aizmugurē.
Vertikāli/Horizontāli
Ir divi veidi, kā turēt FX kameru, tādējādi ietekmējot kompozīciju. Tas nedaudz tika apspriests sadaļā par fokusu attiecībā uz AF sensoriem. Jūs varat turēt kameru tradicionālā veidā, kad garākā karkasa puse ir horizontāli pret zemi. Tas ir horizontālais jeb ainavas formāts. Ja Jūs pagriežat kameru tā, ka garākā karkasa puse ir perpendikulāri zemei, Jūs uzņemsiet vertikāla jeb portreta formāta fotogrāfijas.
Daudzām mūsdienu kamerām ir papildus funkcionalitāte, kas ļauj turēt kameru tradicionālā veidā, fotografējot vertikāli (kreisā roka zem objektīva, labā roka labajā karkasa pusē), nevis kā agrāk (kreisā roka zem zem objektīva, labā roka virs kameras, jo kamera tika pagriezta par 90 grādiem pa kreisi). Šī vertikālā funkcionalitāte sporta fotografēšanai ir brīnums, jo tas ļauj kameru turēt daudz stabilākā veidā.
Kāpēc lai Jūs to gribētu darīt? Padomājiet par cilvēku formu. Viņi ir vairāk gari nekā plati. Lai aizpildītu kadru ar cilvēku, kas sporto, labāk to var izdarīt, turot kameru vertikāli. Pat ja fotografējat sejas vaibstus tuvu klāt, šis ir labākais risinājums. Daudzas sporta fotogrāfijas, jo īpaši, ja tie ir individuālie sporta veidi, tiek fotografētas vertikāli. Horizontālas fotogrāfijas vairāk tiek izmantotas sadursmju rādīšanai.
Individuālais pret Sadursmi
Lēmumu, izvēlēties vertikālo vai horizontālo veidu, jāizdara, pamatojoties uz skata notveršanas vēlamo mērķi. Ja Jūs izceļat individuālu cilvēku, Jums vajadzētu fotografēt vertikāli. Vairākums foto momentu basketbolā un beisbolā nāk no individuālajiem pūliņiem.
Tomēr ir reizes, kad Jūs vēlaties parādīt konflikta ainas, piemēram, divi hokejisti cīnās par ripu pie apmales vai futbolists, kuram cieši seko aizsardzības spēlētājs. Lai uzņemtu foto ar vairākiem cilvēkiem, Jums vajadzētu fotografēt horizontāli. Jums vajadzētu pieņemt apzinātu lēmumu, lai īstenojat to, ko esat plānojis.
Trešdaļu likums
Ir vispārējs fotogrāfu likums, ko sauc par "Trešdaļu likumu", kas nosaka, ja Jūs sadalāt rāmi trešdaļās vertikāli un horizontāli un novietojat objektu, kur līnijas krustojas, rezultējošā fotogrāfija būs interesantāka.
Sekot "Trešdaļu likumam", fotografējot sportu, principā ir laba ideja. Tas nozīmē, virzīt Jūsu objektu rāmī. Ja Jūs fotografējat amerikāņu futbola spēlētāju, kas skrien no kreisās uz labo pusi, atstājiet labajā pusē vairāk vietas nekā kreisajā, lai netieši norādītu, ka spēlētājs kaut kur virzās. Fotografēt spēlētāju, kas atstāj rāmi, ir slikta kompozīcija. Ja Jūs uzņemat šauru "portreta" stila fotogrāfiju, objekta galvai būtu jābūt uz "Trešdaļu likuma" līnijas. Ja Jūs aizpildāt rāmi, Jums vajadzētu vienkārši atstāt kādu vietu brīvu rāmī tajā virzienā, uz kuru pagriezies spēlētājs.
Zini savu sporta veidu, Zini savus spēlētājus
Katrs sporta veids atšķiras pēc tehniskajiem paņēmieniem, kādus izmanto, uzņemot fotogrāfijas. Katram sporta veidam ir ierobežots skaits unikālo kadru. Jūs varat uzņemt ļoti daudz basketbola spēļu, pirms sākat justies kā "esmu tur bijis, esmu to darījis". Katrā sporta veidā ir iespējas iegūt arī "drošos kadrus". Drošs kadrs ir kadrs, ko ir viegli uzņemt, un tas Jums dos iespēju kaut ko publicēt, ja pārējā fotografēšana neizdosies laba. Piemēram, es fotografēju beisbola spēli, debesis atvērās, un sāka līt. Man bija laiks nofotografēt mājas komandu laukumā.. Izprotot laikapstākļus, es koncentrējos iegūt dažus vienkārši lietojamus kadrus, nevis gaidīju kādu azartu pie bāzes.
Drošu kadru piemēri varētu būt basketbolā izpildāmie soda metieni, spēlētāju soliņš, tāpat spēlētāju gatavošanās iziet laukumā. Izmantojiet brīžus, kad darbība ir lēna gadījumā, ja ātra darbība nenotiek. Vispirms uzņemiet drošus kadrus, uz darbību koncentrējieties vēlāk. Jūs vienmēr vēlaties, lai daži kadri būtu izcili izdevušies.
Ir svarīgi arī pavadīt kādu laiku sacensībās un nesteidzināt uzdevumu. Daudziem fotogrāfiem ir saspringti termiņi, un viņi nevar veltīt pietiekami daudz laika sporta pasākumiem, un tas parādās viņu darbos. Es sagaidu vienu izmantojamu fotogrāfiju katros 20 kadros. Man patīk uzņemt vismaz XX kadrus sacensību laikā un varu nākt klajā ar dažām lietojamām fotogrāfijām un dažām fantastiskām. Ja Tu aizej uz futbola spēli un piefotografē 8GB atmiņas karti, nesagaidi pārāk daudz.
Ir ļoti svarīgi zināt sporta veidu, kuru attēlojat. Jums ir jāiepazīst treneris un viņa trenēšanas stils. Jums ir jāsaprot dažus galvenos spēles pamatus, vai arī būsiet ļoti vīlies. Piemēram, ja basketbolā līdz puslaika beigām ir palikušas 20 sekundes un pilna uzbrukuma laiks ir 24 sekundes, negaidiet, ka uzbrūkošā komanda izdarīs ātru metienu. Komanda centīsies izmantot visu laiku un uzbruks tikai uzbrukuma laika beigās.
Jums ir jāzina arī spēlētāji un viņu paradumi. Daži spēlētāji ir emociju pilni un cenšas parādīt savas labākās kustības. Izveidojiet savu paraugu. Piemēram, vietējā vidusskolas meiteņu futbola spēlē, man gadījās redzēt, kā spēlētāja bumbu no sānu līnijas iemeta ritentiņā. Es zināju, ka šī spēlētāja tā rīkosies jau brīdī, kad viņa paņēma rokās bumbu.
Sporta veida pārzināšana ir vairāk nekā vienkārši saprast noteikumus un zināt spēlētājus. Iepazīstiet trenerus un uzziniet, kas viņus mēdz padarīt emocionālus. Nofotografējiet līdzjutēju vai karsējmeiteņu emocijas. Darba biedrs reiz man teica, ka "pat akla cūka šad un tad dabū ozolzīli". Jebkurš fotogrāfs galu galā uzņems "darbības" kadru, bet reizēm Jums, lai pilnībā pastāstīstu stāstu ir nepieciešama raudoša karsējmeitene pēc zaudējuma vai arī līdzjutēji komandas kreklos, kas burtiski jūk prātā. Spēle pārsniedz laukuma un noteikumu grāmatas robežas.
Basketbols
Basketbols ir salīdzinoši viegli fotografējams sporta veids. Darbība noris 28 x 15 metru laukumā. Ir divi objekti (grozi), kur parasti notiek darbība. Basketbols ir spēle, kur uzņemamo kadru skaits ir ierobežots. Jūs varat fotografēt lēcienus, metienus no groza apakšas, soda metienus, blokus, driblēšanu un aizsardzību. Basketbolā labi darbojas zonas fokuss. Jūs zināt, ka metiens no groza apakšas notiks tuvu grozam, tāpēc fokusējieties uz grozu un gaidiet, kad darbība notiks. Jūsu fokusēšanas paņēmieni mainīsies atkarībā, vai esat uz gala līnijas vai sānu līnijas. Ja Jūs esat uz gala līnijas, zonas fokuss ir vislabākā metode. Ja esat uz sānu līnijas, Jūs varat sekot fokusam. Jūsu drošie kadri būs soda metieni un spēlētāji, kas driblē vai meklē, kam piespēlēt. Tādos brīžos darbība ir minimāla, un Jūs varat iegūt dažus labus kadrus ar spēlētājiem.
Basketbolā (un citos zāles sporta veidos), iespējams, ir vissliktākā apgaismojuma situācija, kādā nokļūsiet, tomēr Jūs varat izlīdzēties ar daudz lēnāku slēdža ātrumu. Kad spēlētājs met no groza apakšas vai izpilda pustālo metienu, viņš gandrīz apstājas lēciena virsotnē. Tas ir darbības kulminācijas punkts, un tad būtu jāfotografē. Tā kā spēlētājs uz milisekundi ir apstājies, tas ir labākais brīdis, lai viņu iemūžinātu. Kad esat uzņēmis šīs fotogrāfijas, Jūs varat sākt strādāt pie emociju kadriem, blokiem un citām darbībām, kas var negadīties tik bieži.
Parasti Jūs varat izmantot 50 līdz 135mm garus objektīvus, 85-105mm ir optimāli. Tas ļauj Jums aptvert apmēram pusi laukuma. Ja Jūs vēlaties uzņemt kadrus zem tālākā groza, Jums būs nepieciešams garāks objektīvs. Tomēr ātrs objektīvs, tāds kā 85MM F1.4D AF NIKKOR, ir lieliska izvēle lielākajai daļai no Jūsu basketbola darbības kadriem.
Futbols un Hokejs
Autofokuss tika izgudrots, domājot par futbolu un hokeju. Šie divi sporta veidi ietver ātras virziena maiņas. Attālums no objekta līdz kamerai mainās tiešām ātri, ir grūti sekot fokusam, jo vienā mirklī spēle dodas citā virzienā. Zonas fokusēšana ir nedaudz vairāk piemērota, vienīgi nav garantijas, ka spēle šķērsos Jūsu fokusa zonu. AF atrisina šo problēmu, jo tas izseko spēlei labāk par Jums. Šie divi sporta veidi ir iemesls, kāpēc es pārgāju no manuālās uz autofokusa kameru.
Futbols ir spēle, kur Jums ir vajadzīgi garie objektīvi. Parasti Jums ir laba piekļuve sānu līnijām. Galvenajā līgā un koledžas līmenī var būt daži ierobežojumi, bet tie droši vien nav tik stingri kā amerikāņu futbolā, jo spēlētāju skaits uz sānu līnijām ir daudz mazāks. Parasti Jūs fotografēsiet no sānu līnijas, kaut arī bieži var uzņemt labus kadrus no laukuma gala līnijas vai aiz vārtiem. Futbolam ieteicams izvēlēties AF-S VR 400/2.8 G IF ED NIKKOR objektīvu vai garāku. Daudziem profesionāliem futbola fotogrāfiem būs divas cameras. Viena ar uzstādītu garu objektīvu un otra ar 70-200mm f/2,8G ED VR II NIKKOR tālummaiņu. Tas sniedz zināmu elastību kompozīcijā, vienlaikus dodot vajadzīgo objektīva garumu, lai notvertu šo plašo laukuma spēli. Ja spēle notiek tuvumā, var pārslēgt korpusus un pāriet uz īsāku objektīvu.
Futbols ir labvēlīga spēle dinamisku un aizraujošu fotogrāfiju iegūšanai. Jūsu drošie kadri ietver spēlētājus, kas driblē bumbu un raidījumus vārtos. Uzņemiet šīs fotogrāfijas, un pēc tam strādājiet pie stūra sitienu un vārtu nosargāšanas kadriem. Futbolā stūra sitieni prasa lielu pieredzi un veiksmi laika izjūtā. Bumba ātri būs ārā no rāmja. Šo kadru notveršanai ir vajadzīga liela prakse.
Hokejam, līdzīgi kā futbolam ar tā neparedzamajām kustībām, ir priekšrocība, ka tas tiek spēlēts mazākā, ietvertā laukumā. 70-200 mm f/2,8G ED VR II NIKKOR objektīvs ir labs priekš hokeja fotografēšanas, neatkarīgi no tā, kur notiek spēle. Lai iegūtu kadrus tālajā laukuma pusē, var būt nepieciešams līdz 300mm garš objektīvs. Tomēr hokejā ir dažas dīvainības, kas Jums ir jāapzinās. Nereti Jūs esat ierobežots, fotografējot caur stiklu, kas ierobežo fotografēšanas leņķus. Dažās arēnās Jūs esat ierobežots, stāvot vienā vietā, un Jums ir mazs redzes lauks, pa kuru fotografēt, un Jūs, visticamāk, konkurēsiet ar citiem fotogrāfiem par šo vietu.
Ledus ir liels pārbaudījums Jūsu fotokamerai. Jums būs nepieciešams pāreksponēt kadru, lai iegūtu baltu ledu. Šis ietekmēs Jūsu ierasto slēdža ātrumu. Jūsu drošie kadri ietver iemetienus un spēlētāju slidošanu ar ripu. Labi kadri parasti izdodas ar vārtsargiem, kaut vairums kadru tomēr ir ar laukuma spēlētājiem.
Volejbols
Volejbols tiek fotografēts retāk, ar piebildi ka pludmales volejbols ir vairāk fotografēts nekā zālē spēlētais. Volejbols var sniegt bagātīgus, ļoti krāsas pilnus un dramatiskus kadrus. Jūsu piekļuve volejbola norises vietai būs krasi atšķirīga. Piemēram, vidusskolas spēles laikā Jums var būt atļauts fotografēt gar sānlīnijām vai arī netālu aiz gala līnijām. Līdz ar sacensību līmeņa pieaugšanu, Jums būs jāpārvietojas tālāk un tālāk uz atpakaļu. Pludmales volejbolā, iespējams, Jums vispār nebūs atļauts atrasties smilšu laukumā. Tāpēc paņemiet līdz garu objektīvu un kādu pretiedeguma līdzekli (uz pludmales spēli).
Volejbola fotografēšanā ir grūti izmantot automātisko fokusēšanu. Ja fotografējat no gala līnijas, autofokuss var orientēties uz tīklu, mugu pagriezušamiem spēlētājiem, fona sienu vai kaut kur pa vidu. Vislabāk šim sporta veidam ir izmantot vertikālo sensoru, jo cilvēki būs gan augšā, gan apakšā, kustības no sāna uz sānu ir pavisam nedaudz. Manuālajam fokusam Jūs vēlēsieties izmantot zonas fokusu. Aiz gala līnijas lielākā daļa visas darbības pie tīkla būs no Jums tajā pašā attālumā, tāpēc fokusējiet uz laukumu, kas atrodas nedaudz aiz tīkla un tā arī atstājiet.
Kas attiecas par fotografēšanu gar sānu līnijām, vislabāk ir fotografēt leņķī, lai notvertu sejas. Tie ir labākie brīži, lai notvertu pēc bumbas lecošus spēlētājus, tā kā Jums būtu jābūt diezgan neaizklātam skatam uz visiem spēlētājiem Tradicionāli, volejbolā katram spēlētājam ir sava loma komandā. Uzziniet, kuri ir bumbas cēlēji, kuri sitēji. Pēc tam veltiet savu laiku, strādājot pie kadriem, kur parādīsies individuālās prasmes. Otrās piespēles spēlētājam būs viegli izsekot un nofotografēt. Bumbas uzņemšana ir mazliet viltīga, jo tā var nākt no jebkuras laukuma puses, tas var ietvert lēkšanu pēc bumbas vai citu mazāk paredzamu kustību. Bloķētājus vai sitējus ir diezgan viegli nofotografēt, jo spēles laukums ir kaut cik ierobežots.
Jūsu drošais kadrs ir servējošais spēlētājs un otrās piespēles spēlētājs, jo tos ir diezgan viegli nofotografēt. Pēcāk centieties uzņemt darbībā bloķētājus un uzbrukuma izspēles.
Golfs
Golfs ir diezgan viegla spēle, ko fotografēt ciktāl iet darbība, bet tas ir viens no grūtākajiem spēles rakstura dēļ. Tas nozīmē, ka Jūs varat iegūt labus darbības kadrus, ja Jūs vispār varat tur nokļūt. Ņemiet vērā sekojošo. Golfā ir liels attālums, viena virziena spēle. Tas tiek spēlēts daudzu bedrīšu laukumā no vienas bedrītes līdz nākamajai. Otrkārt, tā ir klusa spēle, kur mazākā uzmanības novēršana nav atļauta. Visbeidzot, drošības dēļ, Jūsu piekļuve sitiena laukumam ir ierobežota.
Pirmā problēma tiek risināta, izmantojot vienu vai divas metodes. Pirmkārt, Jūs varat palikt vienā vietā, piemēram, pie zālāja, kur atrodas bedrīte, tādā veidā varēs nofotografēt izspēles kulmināciju. Vai arī Jūs varat izmantot golfa trases automobili, protams, ar atļauju un sekot atsevišķiem golferiem. Golfa trases automobīļa pārvietošanās celiņi ir šauri un virzīties ir grūti. Ideālā gadījumā Jūs apgūsiet golfa laukumu un atradīsiet vietu, no kuras ar minimālu pārvietošanos varēsiet fotografēt gan izspēles sākumu, gan zālienu, uz kura atrodas bedrīte.
Pat ar 400mm objektīvu Jūs varat netikt pietiekami tuvu, lai notvertu labus kadrus. Garāks objektīvs ir gandrīz nepieciešamība sacensību golfa fotografēšanā. Ja Jūs fotografējat atpūtas golfu, teiksim Jūsu alus draugus, Jūs varat tikt tuvāk, un ar 200mm diapazona objektīvu pietiks. Jebkura fokusēšanas metode strādās, jo spēlētāji būtībā mierīgi stāv. Golfs, jo īpaši profesionālajā līmenī, ir ļoti skaņas jutīgs. Izslēdziet AF (Jums tāpat tas nebūs nepieciešams) un pārejiet uz kluso manuālo fokusu. Ja Jums ir kluss AF objektīvs, tāds kā Nikon AF-S objektīvs, tad varat to izmantot. Dažās sacensībās Jums var pieprasīt slāpēt skaņu apkārt kamerai, ja Jūsu slēdzis/motors novērsīs golferu uzmanību.
Ir daži galvenie golfa kadri, vairumā gadījumu tās ir individuālas fotogrāfijas. Pamatā golfā tiek fotografēts atvēziena vai sitiena brīdis, kad golferis ar skatienu pavada bumbiņu. Tomēr golfā ir daudz drošo kadru iespēju. Jebkuru kadru ar golfa spēlētāju, kurš pēta izspēli, vai tā būtu atzīmēto sitienu kartiņa, darbošanās ap golfa nūju somu, saruna ar golfa nūju pienesēju, ir viegli uzņemt. Tāpat, mirklis, kad golferis ar skatienu pavada bumbiņu, ir drošais kadrs. Darbība ir apturēta, un Jūs zināt, ka tā notiks, tāpēc tos iegūt ir nedaudz vieglāk.
Neaizmirstiet, ka daudzi labi foto kadri golfā un citos sporta veidos nemaz neietver pašu spēli. Viens no mīļākajiem manis uzņemtajiem golfa kadriem bija, kā spēlētājs uz bedrītes laukuma maina bumbiņas atzīmes tapu.
Vieglatlētika
Vieglatlētikas sacensībās ir ļoti daudz jautrības, ko fotografēt. Jūs iegūsiet daudz dažādu kadru, daudz iespēju nofotografēt lielāko daļu dalībnieku un notikumu, un vieglatlētikas sacensībās emociju parasti ir daudz. Visgrūtākās lietas vieglatlētikas sacensībās ir loģiskas.
Piekļuve var būt ierobežota atkarībā no fotografētās spēles līmeņa. Vidusskolas sacensībās ir maz ierobežojumu. Vienkārši palieciet ārpus dalībnieku ceļa vai no vietas, kur varētu krist šķēps, disks un citi. Tas ar Jums viss būs kārtībā. Līdz ko Jūs kāpsiet pa kāpnēm, piekļuve kļūs arvien stingrāka. ASV studentu NCAA I. Divīzijas līmeņa sacensībām piekļuve gan vēl aizvien ir diezgan ērta. Profesionālais līmenis, Olimpiskās spēles vai lielās sacensības būs stingri kontrolēti, dēļ pasākuma izmēriem un klāt esošo plašsaziņas līdzekļu daudzuma. Piekļuve tiks ierobežota īpašām fotografēšanas zonām.
Loģiski, vieglatlētikas sacensības ir grūti aptvert, jo daudzi notikumi notiek vienlaicīgi. Ja mediju kustība tiek kontrolēta, Jūs, iespējams, varēsiet nofotografēt tikai vienu vai divus sacensību veidus. Bet mierīgākās sacensībās Jums būs vairāk brīvības fotografēt notikumu pēc notikuma. Sakarā ar laiku, daudziem skrējieniem/ mēģinājumiem un tā tālāk, vieglatlētikas skrejceļš parasti ir piepildīts ar sacīkstēm, bet skrejceļa iekšpusē ir laukuma notikumi.
Vieglatlētikas sacensībās nav īpašu drošo kadru kadru, bet atsevišķus notikumus ir diezgan viegli nofotografēt, jo gandrīz visas kustības ir prognozējamas. Visas vieglatlētikas sacensības virzās vienā virzienā. Finiša vai pagriezienu fotografēšana sniedz visvairāk dramatiskos notikumus. Barjerskriešanā ir diezgan viegli notvert kadrā sportistus, kad viņi pārvar barjeras. Stafetes parasti ir vizgrūtāk fotografēt, jo stafetes kociņa nodošana ir vienlīdz aizraujoša, tomēr atkarībā no fotografēšanas punkta viens skrējējs var aizēnot otru. Sekojiet fokusam, lai notvertu skrējējus, kad viņi virzās garām, vai izmantojiet zonas fokusu, ja Jūs strādājat pie finiša līnijas.
Laukuma sacensības tieši tāpat ir ļoti prognozējamas. Tādās sacensībās, kā augstlēkšanā, tāllēkšanā un kārtslēkšanā dalībnieki skrien uz objektu un tad lec pār to. Tā ir zonas fokusa paradīze. Izmantojiet mazu lauka dziļumu (F5.6 vai apmēram tā), un fokusējiet uz augstlēkšanas un kārtslēkšanas latiņas un fotografējiet, kad viņi izlec un kad lec pāri. Jums vajadzētu sportistus notvert virsotnē, kad viņi pārvar šķērsli. Ja Jūs to neizdarījāt, neuztraucieties, katrs sportists parasti izdara divus vai trīs mēģinājumus, un sportistu ir daudz.
Tāllēkšanu un tās māsīcu trīssoļlēkšanu ir diezgan viegli fotografēt. Tie ir arī zonas fokusa pasākumi. Ja esat bedres galā, fokusējiet tikai dažas pēdas iekšā bedres virzienā un fotografējiet, kad sportisti atsperas no dēlīša un sāk savu lēcienu. Pēc dažiem lēcieniem, Jums vajadzētu būt sajūtai, kad viņi ir lēciena virsotnē un atklās dažus patiešām labus lēcienus. Ja Jums ir jāfotografē no sāniem, vēl arvien izmantojiet zonas fokusu pāri bedres vidum, sekojiet sportista skrējienam un spiediet slēdža pogu, kad viņš atsperas lēcienam.
Mešanas disciplīnas arī ir viegli fotografēt. Sportistiem ir jāpaliek ierobežotā vietā, tāpēc izmantojiet zonas fokusu un Jums viss sanāks. Mēģiniet viņus notvert, kad viņu seja ir pret Jums un kad viņu emocijas ir vislabākās vai uzreiz pēc metiena.
Ja Jums ir laba piekļuve, dažus lieliskus kadrus Jūs iegūsiet ar 70-200 mm f/2,8G ED VR II NIKKOR objektīvu. Ja Jūs esat ierobežots, Jums var būt nepieciešams AF-S VR 400/2.8 G IF ED NIKKOR vai garāks objektīvs, bet vairākums gadījumos Jūs varat iztikt ar mazākiem objektīviem.
Beisbols
Beisbols ir viens no visgrūtāk fotografējamajiem sporta veidiem. Darbība ir neparedzama. Jūs gaidāt un gaidāt un tad, kad esat jau pusaizmidzis, kaut kas notiek. Liela daļa laukuma ir ārpus normāla tālummaiņas un telefoto objektīvu diapazona. Atkarībā no Jūsu sporta veida līmeņa, Jums būs nepieciešami gari objektīvi. Oficiālā izmēra laukumam (90 pēdu garas bāzes, 350+ pēdas līdz laukuma beigām), Jums ir vajadzīgs 400mm garš objektīvs vai garāks, ja fotografējat no komandas soliņa līmeņa, kas atrodas zem laukuma līmeņa. Tas ļauj fotografēt gandrīz visas laukuma pozīcijas. Blakus bāze var būt sasniedzama ar 200-300mm objektīvu. Ja fotografējat mazo līgu, Jūs varat izmantot 200-300mm objektīvu, jo ir mazāks laukums, ja vien neplānojat fotografēt skatītājus. Naktī beisbols ir pārāk vāji apgaismots, un Jums ir nepieciešams profesionāls garš telefoto objektīvs, lai notvertu labus attēlus.
Jums drošie kadri beisbolā ir padevējs, bumbas mešana, sitējs, kas gatavs atsitienam, ķērājs ķerot un citi. Pēc šiem kadriem spēle kļūst nedaudz mazāk prognozējama. Kad bumbiņas atsitējs to ir raidījis laukumā, Jums ir jāparedz, kas to noķers un jābūt gatavībā fotografēt. Parasti tas ir par vēlu. Lai būtu drošāks par izdevušos kadru, turiet fokusu uz metēja pozīciju, bāzi. Turiet kameru pie sejas, bet tajā pašā laikā Jums ir jāseko līdzi spēlei. Piemēram, ja esat sānos un redzat sitēju profilā, Jums var trāpīt neveiksmīgi atsista bumbiņa. Ja varat prognozēt, kā attīstīsies spēle, paredziet un tēmējiet kadru laicīgi. Tas attiecas uz visiem sporta veidiem.
Jums ir jāgaida un jābūt pacietīgam. Beisbola spēles ir garas, un Jums būs iespējas. Pārliecinieties, ka esat uzņēmis savus drošos kadrus.
Amerikāņu futbols
Arī amerikāņu futbols ir sporta veids, ko ir viegli fotografēt, bet tas var būt viens no visvairāk fotoaprīkojumam sarežģītākajiem sporta veidiem. Lielāko daļu laika Jūs fotografēsiet naktī un būs nepieciešams ātrs objektīvs. Kustība ir paredzama un spēles līdzjūtējs var paredzēt notikumus. Pārzinot spēli, Jūs varat prognozēt, vai gaidāma piespēle vai spēlētājs pats skries uzbrukumā.
Amerikāņu futbolā nebūs daudz drošo kadru. Tomēr laukumā būs daudz kustības un iespējas to fotografēt. Šī kustība iekļauj asas piespēles un skriešanu uzbrukumā. Centieties paredzēt notikumus un Jums izdosies labi kadri.
Ja Jums ir kustības brīvība, varat pietuvoties maksimāli tuvu laukumam, tomēr joprojām garš objektīvs būs ļoti svarīgs. Ja jums ir pārvietošanās brīvība, AF-S NIKKOR 300 MM F/2.8 G ED VR II ir ideāls objektīvs. Tomēr, ja esat ierobežots, Jums būs vajadzīgs 2x 300mm vai 600mm objektīvs, lai sasniegtu spēli laukuma tālajā pusē. Ja esat pacietīgs vai fotografējat jaunatnes līgu, Jūs varat iztikt ar 70-200 mm f/2,8G ED VR II NIKKOR tālummaiņu. Jums būs jāgaida, kad spēlētāji pietuvosies, jo laukuma vidusdaļā vai tālākajā daļā fotogrāfijas īpaši neizdosies.
Tā kā amerikāņu futbols tiek spēlēts no viena laukuma daļas līdz otrai, fotogrāfi izvēlas atrasties aiz laukuma sānu līnijas laukuma vidū. Tas ir diezgan viegls sporta veids, kam jāseko ar fokusu, jo attālums no objekta līdz kamerai mainās nepārtraukti, tāpēc, kad sākat fokusēt, Jums jābūt gatavam mainīt fokusa gredzena attālums līdz ar kustību.
Vingrošana un Daiļslidošana
Vingrošana, kā likums, ir bezzibspuldzes pasākums. Kamēr zibspuldze var būt pieļaujama basketbolā vai amerikāņu futbola nakts spēlē, vai beisbola spēlē, tā parasti nav atļauta vingrošanā. Dalībniekiem ir viegli novērst uzmanību un mazākā minstināšanās var izraisīt nopietnu savainojumu. Sliktā lieta ir tāda, ka lielākā daļa vingrošanas sacensību notiek vāja apgaismojuma apstākļos. Apgaismojums tiks iztirzāts vēlāk.
Tāpat kā vieglatlētikas sacensības, arī vingrošana ir pasākumu sērija ar individuālu uzstāšanos. Notikumi viens ar otru notiek vienlaicīgi, un atkarībā no sacensību līmeņa, Jūsu pieeja var tikt ierobežota, lai mazinātu uzmanības novēršanu. Izņemot grīdas programmu, lielākā daļa vingrošanas sacensību notiek nelielā platībā, kas padara fokusēšanu vieglu un kustības paredzamas. Pat lēcienos Jūsu mērķis ir notvert pašu lēcienu vai piezemēšanos. Tāpēc, iespējams, Jūs vēlēsieties izmantot zonas fokusu vairumā gadījumu. Grīdas vingrojumiem būs nepieciešams sekot fokusam vai auto fokuss. Jūsu objektīva izvēle mainīsies atkarībā no piekļuves, bet tāpat kā citiem iekštelpu sporta veidiem, Jūs vēlēsieties ātrāku objektīvu.
Tādas sacensības, kā riņķi, līdztekas un citi nodrošina vairākas iespējas notvert sportistus mākslinieciskās, atlētiskās un emocionālās pozās, kur momentu notveršana ir nedaudz vieglāka. Lēcieniem un grīdas vingrojumiem ir nepieciešams vairāk laika, lai iegūtu labus kadrus. Tomēr grīdas vingrinājumiem svarīgas ir emocijas, sportista smaids un baleta poza pateiks daudz vairāk.
Daiļslidošana apvieno vingrošanas un hokeja problēmas. Jums ir ierobežota pieeja ledum un Jums ir jālīdzsvaro baltā virsma. Apgaismojums nav tik labs, kā hokeja spēlē. Bieži vien apgaismojums ir prožektoru gaismas, tāpēc zināt skatuves apgaismojumu ir svarīgi. Programmas var būt paredzamas un parasti tiek paziņotas pirms sacensībām, tāpēc Jūs zināt, kad sekos trīssoļlēkšana. Objektīva garumu nosaka virsmas tuvums, bet atkal Jūs vēlēsieties iespējami ātrāko objektīvu. Autofokuss ir laba ideja daiļslidošanā, lai gan dažus panākumus var sasniegt ar sekot fokusam un zonas fokusēšanu.
Motosports un Zirgu sacīkstes
Šie sporta veidi parasti ir diezgan viegli fotografējami. Tie parasti notiek dienā, un Jūs varat iztikt ar garākiem, lēnākiem objektīviem. AF nav tik svarīgs, jo darbība notiek ļoti paredzamā veidā. Pietiekami viegli ir izmantot sekot fokusam vai zonas fokusu. Drošie kadri ir Jums garām skrienošie sacīkšu dalībnieki. Sacīkšu sporta uzdevums ir parādīt kustību, kas notiek ātri tajā pašā laikā. Jūs nevēlaties, lai Jūsu Formula 1 automašīna izskatās kā nekustīgi stāvoša. Pats svarīgākais tomēr būs parādīt vairāk nekā vienkārši garām braucošas automašīnas. Bedres/aploki dod vienus no labākajiem kadriem. Esi gatavs negadījumiem. Tie var notikt jebkurā brīdī.
Lielākā problēma sacīkšu sportā ir attālums līdz trasei. Dalībnieki Jums ir pieejami tikai īsu brīdi katrā aplī un attiecībā uz ponijiem, tie Jums ir pieejami tikai vienu apli (vienās sacīkstēs). Jums būs nepieciešams liels objektīvs gandrīz visos sacīkšu gadījumos. Jūsu īsākie objektīvi būs noderīgi pūļa un ārpus trases kadriem.
Darbības apstādināšana fotogrāfijā
Līdz šim mēs esam apsprieduši ikvienas sacensības un kadru veidus, kādus jāuzņem. Drošie kadri parasti tiek uzņemtas brīžos, kad darbība ir minimāla, un mums nav tik ļoti jākoncentrējas, lai apstādinātu darbību. Tomēr, kam ir piekrišana un ko skatītāji vēlas redzēt, ir cilvēki, kas notverti gaisā. Viņi grib redzēt asi iezīmētu bumbu, atrodamies tieši pie uztvērēja pirkstu galiem. Lai to izdarītu, mums ir jāapstādina darbība.
Darbības apstādināšana prasa ātru slēdža ātrumu. Lielākajai daļai mūsdienu augstas klases FX DSLR fotokameru maksimālais slēdža ātrums ir 1/8000 daļa sekundes. Tas ir pietiekami ātri, lai notvertu jebko, ko Jūs vai es, iespējams, fotografētu, pat Formulas 1 automašīnu, kas traucas pa trasi ar ātrumu 340 km/h.
Bet tas nav tik vienkārši. Vispirms apspriedīsim vispārpieņemto īkšķa foto likumu, noskaidrojot kas ir minimālais ātrums fotokameras turēšanai rokās. Minimālais slēdža ātrums bez statīva būs 1 dalīt ar objektīva fokusa garumu. Tādējādi 50mm objektīvu nevajadzētu turēt rokās, ja ātrums ir lēnāks par 1/50 sekundes daļu. Otrā piemērā 300mm objektīvu nevajadzētu turēt rokās, ja slēdža ātrums ir lēnāks par 1/300 sekundes daļu. Ja Jūsu kamerai nav slēdža ātrums, teiksim, starp 1/250 un 1/500, tad noapaļojiet uz augšu. Līdz šim ar 300mm objektīvu Jūsu minimālais rokās turēšanas ātrums var būt 1/500 daļa no sekundes. Jo prasmīgāks Jūs kļūsiet, jo lielāka iespēja, ka būsiet spējīgs iztikt ar vienu slēdža ātrumu. Sporta fotogrāfiem monopods ir atzīts par labāko veidu, kā iegūt papildu stabilitāti. Tas parasti dod klāt 1 vai 2 slēdža ātrumus.
Ir ne tikai kļuvis grūtāk noturēt rokās šos objektīvus, bet kļūst grūtāk arī apstādināt darbību. Objektīvi kļūst smagāki un gūtāk noturami. Jūsu elpošana, sirdspuksti un muskuļu saspringums ir pietiekami iemesli, lai kustību būtu sarežģīti notvert. Garāki objektīvi ne tikai palielina skatu, tie arī pastiprina šķietamo kustību. Ja skrējējs izskrien cauri 50mm objektīva skatu meklētājam 1 sekundē, tad 500mm objektīva skatu meklētāju tas pats cilvēks, pārvietojoties ar to pašu ātrumu, šķērsos 1/10 sekundes laikā.
Parasti, lai apstādinātu darbību, Jums ir nepieciešami vismaz divi pilni slēdža ātrumi, ja ne vēl ātrāki. Tātad priekš 300mm objektīva Jums nepieciešamais ātrums būs vismaz 1/1200 līdz 1/2400 daļa no sekundes, lai apstādinātu darbību ar šo objektīvu (noapaļojot uz augšu, tas ir 1/2000-1/4000 daļa no sekundes). Pat ar šādiem ātrumiem Jums var nākties sekot kustībai no sāna uz sānu, sauktai par panoramēšanu, lai iegūtu asi iezīmētu kustību, kad Jūs pārapgaismojat attēlu. Teiksim, Jūs fotografējat auto sacīkstes. Pat ar lieliem slēdža ātrumiem, ja Jūs turat kameru nekustīgi un gaidāt mašīnu, Jūs notversiet neskaidras kontūras. Pieskaņojot objekta kustību objektīva kustībai, Jūs samazināsiet relatīvo kustību starp tiem.
Objektam, kas Jums tuvojas vai virzās prom, šķietamā kustība nav tik liela. Daudzi cilvēki iemūžina pretimnākošu kustību.
ISO ir nozīmīgs darbības apstādināšanā. Katrs ISO ātruma pieaugums piešķir vēl vienu slēdža ātrumu. Tāpēc, ja Jūs fotografējat sacensības ar ISO 100 un vislabākais, ko Jūs varat iegūt ir 1/500 daļa no sekundes, pārslēdziet uz ISO 400 Jūs iegūsiet 1/2000 daļu no sekundes, kas var būt pietiekami, lai apstādinātu darbību. Ejot uz ISO 1600, tas dos Jums 1/8000 daļu no sekundes.
Lieli slēdža ātrumi, ātras filmiņas, monopodi, panoramēšana vai objektu fotografēšana, kad viņi Jums tuvojas, un darbības notveršana tās virsotnē ļaus Jums iegūt fantastiskus kadrus.
Ilūzija, kas piešķir attēlam kustību
Daudzi jaunie sporta fotogrāfi uztraucas par darbības apstādināšanu, mēģinot iegūt pēc iespējas asākus kadrus. Pat pieredzējuši fotogrāfi mēģinās iegūt asus kadrus, bet viņi nebaidīsies atstāt dažus ar neskaidrām kontūrām.
Apstājies un padomā par to kādu minūti. Beisbolā bumbiņas metējs met bumbiņu, sitējs atvēzējas ar nūju. Jūsu acis darbību precīzi neapstādina, tad kāpēc Jūsu attēliem to vajadzētu darīt. Neskaidri redzama (izplūdusi) metēja roka vai atsitēja sitiens raksturo kustību. Kamēr lielākā daļa no ķermeņa un sejas ir asi iezīmēta, neliela kustība rokās un pēdās ir pieņemama un daudzos gadījumos vēlama. Tā ir vēl viena maza krāpšanās, ja nav pieejams tik ātrs slēdža ātrums.
Dažas reizes mēs speciāli palēninam slēdža ātrumu, lai pastiprinātu kustību. Mēs visi esam redzējuši kadrus ar skrējējiem, kur fons ir neskaidrs, kur viņu rokas un kājas ir ar neskaidrām kontūrām, bet viņu ķermenis un galva ir diezgan labi fokusēti. Apvienojot panoramēšanu, lēnākus slēdža ātrumus un paredzamu kustību, Jūs varēsiet notvert dažus ļoti dramatiskus attēlus, parādot visu veidu kustības.
Šie kadru veidi prasa pacietību, darbu un daudz izmēģinājumu. Pēc tam, kad esat ieguvis savus drošos un svarīgākos kadrus, nevilcinieties eksperimentēt ar dažādām metodēm sacensību laikā.
Apgaismojums un ISO
Apgaismojuma apstākļi ir vienīgais lāsts sporta fotogrāfiem. Vienkārši nepastāv labi apgaismojuma apstākļi. Dienas laikā, zem spožas saules ir asas ēnas, un tas izveido attēlus ar pārāk daudz kontrastu. No rīta un vēlā pēcpusdienā attēli sanāk nedaudz labāki, ja varat iegūt gaismu aiz sevis, tomēr jārēķinās, ka sastapsieties ar grūtiem ēnu apstākļiem. Apmākušās debesis gaismas līmeni padara pārāk zemu, lai izmantotu patiešām garu objektīvu vai arī kadriem nav spilgta krāsa.
Līdz ko saule noriet vai, ja Jūs pārvietojaties uz iekštelpām, apgaismojums parasti ir pietiekams, lai ļautu spēlētājiem redzēt bumbu, kas viņiem tuvojas. Nav divu vietu, kas būtu izgaismotas vienādi. Jums būs situācijas, kur mazi līgas laukumi ir labāk izgaismoti par koledžas laukumiem. Jūs atklāsiet, ka dažādām arēnām un stadioniem ir atšķirīgu krāsu balansa gaismas. Dažās vietās pat būs spuldzes ar atšķirīgu krāsu balansu, kas dažus kadrus padarīs neizdrukājamus.
Lielākajā daļā mūsdienu profesionālo arēnu apgaismojums ir puslīdz apmierinošs, un krāsu balanss ir diezgan labs. Profesionālām komandām ir nepieciešams daudz plašsaziņas līdzekļu reportāžu, un pēc gadiem ilgas žēlošanās plašsaziņas līdzekļiem ir izveidots pienācīgs apgaismojums.
Sporta un darbības fotogrāfiem nozīmīga ir ISO izvēle. Tagad Jums būtu jāsaprot saistība starp ISO ātrumu, apertūru un slēdža ātrumu. Kā gaisma samazinās, slēdža ātrums palēninās, apertūra atveras un ISO ātrums pieaug.
Lielākā daļa iekštelpu sporta sacensības prasa vai nu Sports Illustrated tehniskos resursus, lai ierīkotu statīvus pie griestiem, lai fotografēšana netraucētu spēlētājiem, vai prasa lietot augstu ISO. Lielākā daļa iekštelpu sporta veidu tiek fotografēti ar ISO 1600 vai augstāku un ātru (F2.8 vai ātrāku) objektīvu.
Ievērojot šos nosacījumus, Jūs varat iztikt ar 200mm vai mazāku objektīvu. Tas nozīmē, ka Jums ir nepieciešams iegūt slēdža ātrumu aptuveni 1/400 daļu no sekundes, lai varētu apstādināt ķermeni, atļaujot ierobežotas ekstremitāšu kustības. Tomēr bieži pieejamais slēdža ātrums būs mazāks par to. You do the best you can. Jūs varat paaugstināt ISO, kas palielinās graudainību un kontrastu, lai kompensētu. Jūs varat nopirkt ātrāku objektīvu, tādu kā AF-S VR 200/2.0 G IFED NIKKOR vai 85MM F1.4D AF NIKKOR. Jūs varat pārslēgt uz īsāku objektīvu, lai samazinātu kustības ietekmi. Atcerieties, Jūs labi varat apstādināt darbību uz 1/250 ar 85mm objektīvu, bet tik tikko varat noturēt rokās 200mm objektīvu ar to pašu ātrumu.
Emocijas
Attēli, kuros trūkst emocijas, ir ārkārtīgi garlaicīgi. Tiem trūkst enerģijas. Tiem trūkst stāsta stāstīšanas spējas. Ja nav emociju, tad ir maza vēlme attēlu aplūkot. Vairums darbības kadru ar sportistiem būs emocionāli. Neatkarīgi no spēles līmeņa, kad sportisti sevi sasprindzina, parādās emocijas. No zēna, kas slauka basketbola laukuma parketu, ik pa laikam aplūkojot slavenos basketbolistus, līdz kārtslēcēja piepūlei, kad tas cenšas pārlēkt pāri latiņai. Sportā var rast ļoti daudz emociju. Jūs pēc pieredzes spēsiet rediģēt kadrus, kuros trūkst emocijas un kuri nestāsta stāstu. Bet tas prasa fotografēšanu un fotografēšanu.
Jums vajadzētu meklēt emocijas arī no citiem avotiem. Kā ABC televīzijas programma “Wide World of Sports” gadiem mums stāstīja. Uzvaras saviļņojums un zaudējuma ciešanas. Glabājiet sev līdzās papildus atmiņu, lai nofotografētu spēlētājus pēc sacensībām. Vai arī sacensību laikā pēc liela 360 grādu trieciena grozā no augšas nefokusējiet vienmēr uz bumbu, bet uz emocijām. Neaizmirstiet meklēt emocijas treneros un līdzjutējos. Daudzi no labākajiem kadriem nāk no pūļa.
Kur sākt
Šis seminārs satur daudz norādījumu un runā par daudziem augsta līmeņa piederumiem. Ir svarīgi saprast, ka ne katrs fotogrāfs spēs paņemt šo informāciju un nekavējoties iegūt labākos kadrus “Dinamo Rīgas” hokeja vai “VEF Rīga” basketbola spēlēs. Lai nokļūtu augstākajā līmenī, Jums ir jābūt pierādītam sporta portfolio un darbam aģentūrā, kas var nodrošināt Jums pieeju uz lielākajām sacensībām.
Pirms nokļūstat šajā līmenī, Jums ir jānofotografē daudz mazu sporta sacensību. Vislabākā vieta, kur sākt, ir Jūsu vietējā jaunatnes līga. Agri manā karjerā es fotografēju vidusskolas sporta sacensībās, bet caur manu pieredzi tur, es tiku pie manas koledžas avīzes un gadagrāmatas fotogrāfiju veidošanas. Tas deva man nākamo izaugsmes iespēju, fotografēt NCAA valsts līmeņa sacensības. Tomēr man nebūtu bijusi šāda iespēja bez izstrādāta portfolio no manām agrākajām fotografēšanas dienām.
Vietējās jaunatnes līgas sniegs Jums lielisku piekļuvi un iespējas izmantot mazāku objektīvu fotografēšanai. Līdz ar Jūsu portfolio attīstību varēsiet iepazīt augstāka līmeņa fotografēšanu. Šeit Jūs varat iegūt daudz prakses un pieredzes, kas būs noderīgi, kad dosieties uz augstākās klases pasākumu.
Šodien es esmu atgriezies, lai fotografētu augstākā līmeņa augstskolas sacensības mazas pilsētiņas avīzei. Pat ja es esmu bijis uz lielajiem pasākumiem, man joprojām patīk iegūt attēlus ar piecgadniekiem, kad viņi ķer savu pirmo bumbu vai iesit savus pirmos vārtus.
Jums tomēr var būt iespējas fotografēt profesionālas spēles no līdzjutēju perspektīvas. Atkarībā no Jūsu atrašanās vietas arēnā, Jūs varat iegūt dažus pieņemami labus kadrus. Paņemiet savu garo objektīvu un augsta ISO objektīvu un gūstiet maksimālu labumu no tā. Šādās situācijās darbības apstādināšana nav tik svarīga, kā būt spējīgam noturēt rokās objektīvu. Spēlētāji būs tādā attālumā, ka viņu kustības būs tādas kā tuvāk esošam cilvēkam ar normālu objektīvu. Kamēr vien Jums ir pietiekams slēdža ātrums, lai iegūtu stabilu kadru, Jums ir jābūt spējīgam iegūt neaizmirstamus kadrus.
Kopsavilkums
Pēdējā piezīme. Nesteidziniet savas darbības uzdevumus. Pavadiet kādu laiku un sagaidiet pilnīgi aizpildītas dažas atmiņas kartes. Tikai caur praksi un skatoties uz rezultātiem un atgriežoties pie tiem, Jūs iegūsiet laika koordināciju un prasmes, kas nepieciešamas, lai vienu dienu uzņemtu pasaules klases fotogrāfijas.
Zigismunds Zālmanis