Lielo kaķu foto zoodārzā (30.04.2009)

Sibīrijas jeb Usūrijas tīģeris

Tā rīkojāmies arī mēs, pavadot dažas dienas tuvējos zoodārzos: Rīgā, Tallinā un Helsinkos. Laika apstākļi šais dienās bija fotografēšanai izdevīgi - tipiski mainīgajam Baltijas pavasarim: gan ar spilgtu sauli, gan ar izkliedētu gaismu, gan ar dūmaku rīta stundās un pievilcīgām vakara gaismām.

Lai gan zooloģiskais dārzs nav dzīvnieku dabīgā dzīves vide, situācija zoodārzā reizēm piedāvā labākas iespējas izvēlēties rakursu, fonu, kā arī kompozīcijas iespējas. Tiesa, vairumā gadījumu būs arī traucējoši apstākļi - žogi, stikls, nedabiska apkārtējā vide. Taču tas tikai nozīmē, ka jūs varat izmantot savu radošo izdomu - izvēloties pareizus objektīvus un kameras iestatījumus, fotogrāfs arī zoodārzā spēs radīt fotogrāfijas, ar kurām viņš varēs godam lepoties. Protams, fotografējot jāatceras arī par drošību - ievērojiet zoodārza prasības un kadra meklējumos vienmēr atcerieties, ka arī zoodārzā mītošajiem plēsoņām ir plēsoņu daba un atbilstoši instinkti, un ar tiem saistītā reakcija - daudz ātrāka nekā jums. Tāpēc parastos apstākļos necentieties nokļūt žoga otrā pusē, bet, ja fotosesija notiek zoodārza darbinieka pavadībā un jums tiek piedāvāta iespēja piekļūt dzīvniekam tuvāk, vienmēr ielāgojiet, ka pat vienam vienīgam plēsoņas ķepas cirtienam var būt ļoti nopietnas sekas. Tādēļ esiet modri un gatavi jebkurā mirklī pakāpties atpakaļ.

Ņemiet arī vērā, ka labākā kadra meklējumos jums var nākties mesties ceļos vai pat uz vēdera, tādēļ apģērbs vēlams ērts un tāds, kuru nav žēl arī sasmērēt.

Runājot par pārējo aprīkojumu, ir skaidrs, ka arī zoodārzā, tāpat kā dabā, ja vēlaties iegūt efektīgus un daudzveidīgus dzīvnieku portretus gan pilnā augumā, gan tuvplānā, bez laba tālummaiņas objektīva neiztikt. Minimālais tālummaiņas diapazons varētu būt, piemēram, 70-200 mm (protams, derēs arī "garāki stobri" ar fokusa attālumu līdz 300, 400 vai pat 600 mm, taču ne vienmēr lielāks fokusa attālums nozīmē garantēti labāku kadru). Pietiekami liela nozīme ir arī objektīva gaismasspējai - jo "gaišāks" objektīvs būs jūsu rīcībā, jo lielāka būs jūsu rīcības brīvība, darbojoties ar telekonverteriem, izvēloties fotografēšanu "no rokas", bez statīva vai monopoda utt. Jo labāka būs jūsu objektīva gaismasspēja, jo labāku varēsit radīt arī galvenā objekta un fona attiecību (DOF), proti, šādi "izsmērēts" dibenplāns ļaus izcelt galveno, notušēt nevēlamās detaļas.

Sniega leopard

Ja jūsu rīcībā nav gaismasspējīga objektīva vai arī gaismas apstākļi uzņemšanas laikā un vietā ir slikti (apmācies, tumšs laiks, dzīvnieks atrodas mītnes dziļumā ēnā utt.), absolūti nepieciešams piederums būs statīvs vai monopods - uz tāda novietots fotoaparāts gan ierobežos jūsu spēju ātri manevrēt, taču uzlabos attēla kvalitāti.

Nevajadzētu pilnībā aizmirst arī par zibspuldzes izmantošanu. Spilgtā saulē tā palīdzēs nogludināt pārāk asos kontrastus (izmantojiet kādu no piegaismošanas režīmiem un ekspozīcijas kompensāciju mīnus virzienā), savukārt citos gadījumos zibspuldzes zibsnis var palīdzēt efektīgi izcelt dzīvnieka apmatojuma detaļas.

Kā fotografēt? Kameras iestatījumus iespēju robežās izvēlamies tādus, lai nodrošinātu iepriekš pieminētās vajadzības, tas ir, lai galvenais objekts izceltos uz fona (maksimāls diafragmas atvērums), kā arī pietiekami liels slēdža darbības ātrums, lai attēls nebūtu izsmērējies. Ja starp jums un dzīvnieku ir žogs, pieejiet tam tik tuvu, cik to atļauj drošība, nomērķējot objektīva centru uz žoga rūts vidu vai jebkuru pietiekami brīvu laukumu un fokusējiet kameru uz objektu. Ja starp jums un dzīvnieku ir stikls, lai izvairītos no nevēlamiem atspīdumiem, centieties fotografēt perpendikulāri stiklam un pēc iespējas tuvu tam.

Ko fotografēt? Lai iegūtu tradicionālu portretu, fokusējiet uz dzīvnieka acīm, tomēr vienlaikus atcerieties, ka izteiksmīgā portretā gana asam ir jābūt arī dzīvnieka purnam un ūsām. Tātad šai gadījumā svarīgi pievērst uzmanību arī asuma dziļumam (pieveriet diafragmu, lietojiet zibspuldzi). Arī tad, ja mērķis nav dzīvnieka "sejas" tuvplāns, fokuss jebkurā gadījumā "liekams" uz tuvāko aci vai vismaz uz galvu, pārējais ir pakārtots, un galvenā vērība jāpievērš kompozīcijai.

No kāda skatupunkta fotografēt? Pirmkārt - esiet radoši, neaprobežojieties ar pieiešanu dzīvnieka mītnei un slēdža spiešanu stāvot kājās. Pietupieties - ja fotografējot atradīsities sava "modeļa" acu līmenī, jūs sajutīsiet saikni ar dzīvnieku, un attēls būs personīgāks. Nesteidzieties, pavērojiet "objekta" uzvedību, izvērtējiet situāciju kopumā - var taču gadīties, ka mirkli vai labu laiku vēlāk mītnē atrodošies dzīvnieki pārvietosies, veidojot grupas vai dubultportretam piemērotu ainu utt.; arī rotaļas vai ķildas brīdī tapis uzņēmums visbiežāk būs dzīvāks un izteiksmīgāks nekā statisks kadrs. Starp citu, ne vienmēr obligāti dzīvnieka fotogrāfijā ietvert viņa "seju" - dažbrīd daudz interesantāka un mākslinieciski efektīgāka būs fotogrāfija, kuras "galvenais varonis" ir, piemēram, kāda abstrakta apmatojuma detaļa, plēsoņas nagainā ķepa, dzintardzeltena lielā kaķa acs u.tml. Eksperimentējiet! Jūsu aprīkojums taču ļauj šādus attēlus iegūt!

Un visbeidzot. Ja zoodārzs var kļūt par pastāvīgu jūsu fotomedību vietu, der ielāgot arī šīs iestādes dienas režīmu - gan laikposmus, kad dzīvnieki tiek baroti, gan izteiktas miera stundas, kad uz dinamisku attēlu ir velti cerēt, gan arī apmeklētāju pieplūduma laiku, kas var traucēt jums strādāt.

Teksta un fotogrāfiju autors: Andris Eglitis

<< Atpakaļ