Kā fotografēt bērnus? (01.04.2009)

Fotogrāfija: Inkari Lindve

Kādā skaistā sestdienas rītā, 14. martā, plašā un mājīgā rotaļu istabā „Tibu Laste Mängumaa" satikās ģimenes, kuras bija izteikušas vēlmi iemācīties fotografēt bērnus.

Piedaloties mācībās kopā ar bērniem, ideālāku vietu kā rotaļu istaba, visticamāk, būtu grūti iedomāties. Tieši bērniem piemērotā telpā vecāki savām atvasītēm var piedāvāt interesantas nodarbes, bet paši justies kā mājās un tajā pat laikā mācīties. Piedaloties mācībās, bērnu pieskatīšanu un mācības vislabāk ir sadalīt starp abiem vecākiem. Taču arī tās māmiņas, kuras atnāca vienas, varēja mācīties, un arī bērni bija pieskatīti. Galu galā māmiņas taču ir pieradušas ar vienu roku turēt bērnu, ar otru - rakstīt vai arī, bērnu pieturot, uz ceļiem turēt vēl arī kafijas tasi.

Vēl nedaudz samiegojušies pēc agrās celšanās, bērni sāka spēlēties, pavisam maziņie tika paņemti uz ceļiem un klausījās kopā ar māmiņu un tēti. Bija patīkami vērot, ka rotaļas darbam netraucē - kursu vadītājs spēja piesaistīt pieaugušo uzmanību, savukārt bērni tai pat laikā draiskojās bumbiņu jūrā vai vienkārši staigājās. Bērnu rotaļu istabu „Tibu Laste Mängumaa" slavēja arī pieaugušie. To raksturojot tika minēts, ka šeit ņemtas vērā dažādu vecumu bērnu interses; telpas ir plašas un gaišas. Rotaļu istabā vietas bija pietiekami gandrīz divdesmit ģimeņu.

Iepazīstinot ar sevi, Nikonschooli kursu vadītājs fotogrāfs Mardo Menimegi (Mardo Männimägi), teica, ka Igaunijā strādā jau vairākus gadus. „Droši vien vēlēsieties uzzināt, kāpēc fotogrāfijas dažkārt neizdodas," - iesāka Mardo. Kā vienu no iespējamajām atbildēm viņš jokodamies minēja, ka bērni ir hiperaktīvi - viņi kustās ātri un tikai viņiem pašiem zināmos virzienos.

Fotogrāfija: Inkari Lindve

Fotokameru izpēte

Vadot mācības, fotogrāfs Mardo ņēma vērā katra cilvēka individuālo pieredzi un vajadzības gadījumā palīdzēja uz kameras atrast nepieciešamo podziņu. Kopā ar grupu tika pārskatīta visa fotografēšanas ābece. Tika sākts no Nikon ciparu spoguļattēla fotokameru diafragmas prioritātes režīma.

„Nav svarīgi, ar ko fotografējat, svarīgi ir notvert īsto mirkli," - teica Mardo. Viņaprāt, vienmēr ir jādomā un jāmēģina. Viņš ieteica uz objektu paraudzīties no dažādiem punktiem. To, ka bērns jāfotografē tā acu augstumā, Mardo nodemonstrēja, guļot uz vēdera. Ne vienmēr svarīga ir fotokamera, daudz svarīgāk ir objekts un interesants kadrs.

Izmaini nostādījumus - izmainīsies arī fotogrāfija

Raugoties no fotografēšanas mācīšanās viedokļa, spožā saule sāka traucēt. Vajadzēja ļoti precīzi izvēlēties nostādījumus, lai sasniegtu fotogrāfijai nepieciešamo līdzsvaru. Tas bija izaicinājums un tai pat laikā - plašas iespējas mācīties.

Pirmās rekomendācijas bija saistītas ar tehniku. „Tā kā bērns visu laiku kustās, ir jāmaina visi nostādījumi - diafragma, izturējums, asums," - teica Mardo. Sperot kaut vienu soli, mainās gaisma. Lai nenokavētu iemūžināšanas vērtu brīdi, Mardo Menimegi ieteica trenēties. „Lēmums fotografēt ir jāpieņem nekavējoties un, visticamāk, visus ieteikumus sarakstīt vienā rokasgrāmatā nav iespējams," - uzsvēra kursu vadītājs.

Organizējot ģimenes svinības, ar kritisku skatu vajadzētu aplūkot tām paredzētās telpas - varbūt iespējams pārbīdīt mēbeles. Piemēram, pie sofas novietojiet puķes - tās vēlāk greznos fotogrāfijas. „Sameklējiet vietu, kur būtu labi fotografēt. Pārvietojiet krēlsus, mainiet detaļas," - ieteica vadītājs.

„Visu ir iespējams izmainīt vēl pirms viesu ierašanās. Telpu organizējiet tā, lai jums būtu ērti fotografēt. Varat izmēģināt visdažādākās pozīcijas. Nav nepieciešams spēlēt bingo, laicīgi sagatavoti mājas darbi atmaksāsies ar uzviju."

Fotogrāfija: Mardo Männimägi

Īso lekciju nomainīja fotografēšana. Bija iespējams konsultēties un saņemt palīdzību. „Nāciet  vēl!" - aicināja Mardo pirmās fotosesijas beigās. Tad pasmaidīja un piebilda: „Tur norisinās nopietna fotografēšana."

Uz fotogrāfijas semināru atnākušajām māmiņām un tētiem tika piedāvāta kafija, savukārt vairumam bērnu bija līdzpaņemta maltīte no mājām. „Ēdam, ēdam cepumu," - fotografējot bērnus, mudina Mardo. Viņš vēlējās nofotografēt cepumu ēdošu puisīti.

Lai izdotos notvert aizrautīgu sejas izteiksmi, Mardo vienu un to pašu kadru ieteica atkārtot vairākas reizes. „Es nebaidos fotoaparāta taustiņu nospiest vairākkārt," - viņš apgalvoja. Daudzie atkārtojumi nepieciešami arī tam, lai vēlāk kompjūterā varētu atklāt kļūdas, kuras fotoaparātā varat arī nepamanīt.

Lai izdotos skaistas fotogrāfijas, vajadzētu padomāt, kādās nodarbēs bērnu būtu iespējams fotografēt. Vajadzētu padomāt, kad un ko bērns dara. Aizmigušu bērnu labāk fotografēt diendusas laikā, jo tobrīd istabā nav pārāk tumšs, vakarā to izdarīt jau ir grūtāk.

Kā bērnu fotografēšanas priekšrocību Mardo pieminēja spontānu komunikāciju. Bērnu ir grūtāk pierunāt pagriezties uz vienu vai otru pusi, nosēdināt, taču viņš parasti nebaidās no fotoaparāta. Bez tam labu kadru izdosies iegūt, ar bērnu komunicējot. „Pieaugušie fotoobjektīva priekšā jūtas bezspēcīgi. Paskaidrojumi viņiem palīdz gūt ticību sev; māciet un precizējiet, centieties izveidot kontaktu - tad būs vieglāk gūt panākumus," - stāstīja Mardo.

Fotogrāfija: Karneliia Press

Mācījās gan iesācēji, gan arī pieredzējušie

Mazās Vanesas Skārletas (Vanessa Scarlet (2 g. 3 mēn.)) māmiņai Karnēlijai (Karneelia) „Kā fotografēt bērnu" bija pirmie fotografēšanas kursi. Viņa pastāstīja, ka ar pasniedzēju Mardo bija patīkami komunicēt, viņš palīdzēja iepazīt fotokameru un nesteidzās. „Manam fotoaparātam nav dažu funkciju. Vairums no tām ir, taču tās ir nedaudz zemāka līmeņa. Ļoti labi, ka pasniedzējs paskaidro un iesaka," - teica Karnēlija. Viņai nedaudz žēl, ka vienu kadru neizdevās nofotografēt, jo viņas aparātam nebija pietiekama asuma. „Iegaumēju visu, ko mums mācīja - visus četrus nostādījumu komponentus. Ļoti noderīgs bija ieteikums, atgriežoties mājās, pastāstīt arī citiem, ko iemācījos, jo tas palīdz iegaumēt. Es pati organizēju apmācības un to laikā mēs daudz fotografējam un visu, ko šodien iemācījos, iespējams pielietot universāli," - Karnēlija ar mācībām bija apmierināta. „Saprotu, ka viens no kritērijiem, lai piedalītos kursos, bija ļoti labs fotoaparāts, bet pietiekami daudz iemācījos arī ar savējo. Var droši teikt, ka visi ir  ļoti noguruši, taču apmierināti," - viņa pasmaidīja.

Divu bērnu tēvs Marts (Mart) pastāstīja, ka viņa, ar mācībām saistītās, cerības bija ļoti lielas. Tie bija jau trešie fotogrāfijas kursi un viņš cerēja, ka pasniedzējs pārsteigs. „Gribējās uzzināt kaut ko jaunu un manas cerības attaisnojās. Piemēram, uzzināju, ka fokusēšana jāveic pēc bērna acīm un noteikti jāraugās, lai gaisma kristu 45 grādu leņķī. Tika atkārtoti arī pamatnoteikumi - pasniedzējs aplūkoja visas galvenās tēmas. Ar ciparu spoguļkameru es fotografēju jau divus gadus, man patīk vērot bērnus un viņus fotografēt," - savā pieredzē dalījās Marts.

Mācību organizāciju un plānu viņš novērtēja kā labus, bet pasniedzēju - kā ļoti labu. „Šeit būtu ļoti ērti fotografēt pāris gadiņus vecus bērnus. Uz batuta lēkājošs bērniņš varētu būt ļoti interesants, būtu iespējams pamēģināt nofiksēt bērna mīmiku, viņam laižoties lejup pa slidkalniņu," - domā Marts. Runājot par sevi, viņš stāsta, ka bērnus fotografējot brīvajā laikā - tas sagādājot prieku gan viņam, gan arī bērniem. Noslēdzoties mācībām, Marts vēl ilgi sarunājās ar pasniedzēju un ar tā atbildēm bija apmierināts.

Teksts: Inkari Lindve (Inkari Lindve)
Fotogrāfijas: Inkari Lindve (Inkari Lindve), Karneliia Press un Mardo Menimegi (Mardo Männimägi)

<< Atpakaļ