Blogs
Dzīvās dabas fotografēšana no slēptuves (30.04.2009)
Šobrīd Tomass ir fotogrāfs amatieris, kas viņam sniedz iespēju vienmēr, tiklīdz ir labs laiks, iet fotografēt, caurām dienām ar fotoaparātu medījot putnus un zvērus. Tomass Ili ar kameru darbojas jau kopš bērnības. Ir dzirdēts pat nostāsts, ka vectēva „Smena" viņš izjaucis pa detaļām! Nākamais bija tēva „Zenit". Interese par fotogrāfiju bija tik liela, ka mazais Tomass pagrabā sev ierīkoja tumšu telpu. Tā kā tolaik fotogrāfiju izgatavošanai bija nepieciešama īpaša pirkstu veiklība, Tomass studēja attiecīgu literatūru.
Par dabas fotografēšanu Tomass sāka interesēties apmēram pirms sešiem gadiem. Nopietnāk ar dabas, it īpaši putnu, fotografēšanu viņš nodarbojas pēdējos trīs gadus. 2007. gadā „Eesti Loodus" organizētajā fotogrāfijas konkursā viņš ieguva galveno balvu dzīvnieku fotogrāfiju kategorijā. Tomasa nodarbošanos var novērot vietnē www.toomasili.com.
Uz Nikon School apmācībām, kurās galvenā uzmanība tiek pievērsta putnu fotografēšanai, galvenokārt no slēptuvēm, ir vērts atnākt ikvienam, kuru tas interesē. Tā kā galvenā informācija ir par putnu fotografēšanu un slēptuves izmantošanu, tad kursu dalībniekiem elementāras zināšanas fotografēšanā jau vajadzētu būt apguvušiem. Kursu laikā netiek fotografēts, bet vajadzētu sagatavot teleobjektīvu sākot no 200 mm, ideālā variantā - 300 mm. Mācības notiek ārā, tāpēc pat iesācējam ir skaidrs, ka jāapģērbjas atbilstoši laika apstākļiem. Apmācību vietas izvēle ir atkarīga no putniem, un reģistrācijas periodā tā var mainīties.
Plašāk tiek izskatīti šādi svarīgākie fotografēšanas no slēptuves aspekti:
- kā sameklēt slēptuvei piemērotu vietu;
- kādu slēptuvi izmantot;
- putnu barošana;
- ar ētiku saistītie jautājumi.
Tomasa Ili rekomendācijas
Lielākajai daļai iesācēju ir interese, taču nav zināšanu, kā izvēlēties tehniskos līdzekļus. Laba fotoaparatūra šodien ir samērā nosacīts jēdziens. Pat tā sauktie iesācējiem paredzētie digitālie spoguļi prātīga un pietiekami daudz zināšanu apguvuša fotogrāfa rokās rada pietiekami labas fotogrāfijas, par kurām nevajadzētu kaunēties, tās izdrukājot pat lielos formātos. Putnu fotografēšana ir salīdzinoši specifiska joma, tai ideālākais variants - pēc iespējas garāks teleobjektīvs. Kvalitatīvas teleoptikas cena ir tāda, ka iesācējam, lai nebojātu noskaņojumu, uz to ieteicams pat neskatīties. Starp simts tūkstošus kronu maksājošu profesionālu objektīvu un piecus tūkstošus maksājošu objektīvu ir pietiekami daudz tā saucamo vidējās klases objektīvu, starp kuriem sev piemērotu iespējams atrast ikvienam. Putnu „mednieka" objektīva fokusēšanas attālums varētu sākties no 300 mm. Iesākumā ieteicams apsvērt, ar kādu fotogrāfijas sfēru vēlaties nodarboties, vispirms izmēģināt lētāku tehniku, noskaidrot, vai šis veids patīk, un tikai tad pamazām sākt investēt.
Būtu ieteicams sākt no vienkāršākajām putnu sugām. Tam ideālākais laiks - rudens un ziema, kad ikviens var pārbaudīt savas spējas savā dārzā vai māju tuvumā, fotografējot putnu barotavu viesus. Siltajos gadalaikos putnus, kuri nebaidīsies no fotoaparāta, atradīsiet ūdenstilpņu tuvumā. Tās būs vienkāršas un ierastas putnu sugas, piemēram, kaijas vai pie cilvēkiem pieradušie gulbji, kas būs lieliski piemēroti objekti fotogrāfam - iesācējam.
Pašam visu apgūt igauņu valodā nav viegli tā iemesla pēc, ka grāmatu, pēc kurām iemācīties fotografēt putnus, Igaunijā nav. Tomēr putnus fotografēt mīloša cilvēka fotopiederumu somā varētu atrasties, piemēram, Margus Ots un Uku Paal grāmata „Igaunijas putnu novērotāja rokasgrāmata", kurā daudz vērtīgu ieteikumu atradīs ne tikai ornitoloģijas entuziasti, bet arī fotogrāfi.
Nereti putni ir bailīgi, reaģē uz visniecīgākajām kustībām un nezināmiem objektiem. Tieši tāpēc fotogrāfi arī izmanto slēptuves. Slēptuvi var iegādāties kaut vai tajā pašā dienā, kopā ar fotokameru un objektīvu. Ar nosacījumu, ka cilvēkam ir elementāras zināšanas par fotografēšanu no slēptuves un viņš ir iepazinies ar šīs sfēras ētiku. Bez šaubām, vajadzētu vēl ņemt vērā, kādā vidē vēlaties fotografēt - parkā telts noteikti nebūs vajadzīga.
Pārvietojoties dabā, ļoti svarīga ir ētika. Tomass Ili uzsver, ka ne uz mirkli nedrīkst aizmirst divas lietas. Pirmā - fotografējot savvaļas putnus, cilvēks atrodas tā teritorijā, t.i., ciemos. Vienalga, vai tas būs zvirbulis vai ērglis - vajadzētu padomāt, ka gribēsiet atnākt šeit arī kādu citu dienu un tos fotografēt vēl ne reizi vien.
Toomas Ili
Mācību laikā gūst pieredzi un tajā dalās
Merje, kuru tāpat saista fotografēšana, pastāstīja, ka ir beigusi garākus kursus un šobrīd plašāk interesējas tieši par putnu fotografēšanu. „Man patīk staigāt pa mežu, tāpat arī pa vecām lauku sētām. Līdz šim putnus esmu fotografējusi gan savā dārzā, gan dabā. Dārzā visbiežāk atlido zīles, tāpat arī pīles, sīļi, melnie strazdi, tomēr es neesmu apmierināta ar dārza vidi. Es gribētu, lai fotogrāfiju fons būtu skaists un radītu attiecīgu noskaņu," - saka Merje.
Merje uzskata, ka var, protams, apmeklēt forumus un komunicēt tur, taču nekad nevari zināt, vai saņemtā atbilde ir kompetenta. Tieši tāpēc viņa izvēlas iespēju uzklausīt pašas izvēlētas personas. „Šodien iemācījos, ka arī dabā iespējams izveidot vidi. Mums tika parādīts, kā blakus slēptuvei zemē ierakt lielu zaru un gaidīt, kamēr uz tā notupsies kāds putns. Un patiešām - uz zemes putns neizskatās tik skaisti kā uz zara," - iespaidos dalās Merje.
Tā kā līdz šim viņa vēl nav fotografējusi no slēptuves, tad tagad izjuta, kā tas ir, trīs stundas dabā gaidīt vienā vietā. „Parasti taču staigāju apkārt un nekad nav auksti, bet, ja vajadzētu vairākas stundas gaidīt attiecīgu momentu, nāktos kārtīgi apģērbties," - saka Merje. Kļūt par profesionāli Merje šobrīd neplāno, kaut gan darbs atrašanos dabā atļauj - viņa nodarbojas ar dizainu. „Noteikti nopirkšu piemērotu telti un sameklēšu labu vietu fotografēšanai. Esmu nopietni nolēmusi doties uz mežu," - viņa stāstīja, mācībam beidzoties. Nedēļas nogaļu vietā viņa izvēlēsies darba dienas, jo sestdienās un svētdienās meža mieru traucē atpūtnieki.
Mācībās piedalās arī Tīts Sermanns (Tiit Sermann), kura dabas ainavas jau vainagojusi arī komerciāla veiksme. „Vienmēr ir patīkami apmainīties ar pieredzi, sarunāties un uzklausīt citu domas," - Tīts pastāstīja par iemesliem, kāpēc piedalās mācībās. Putnus viņš fotografē jau četrus gadus, viņa pamatdarba vieta ir saistīta ar dizainu. Apģērbu, kurā staigāt pa mežu, Tīts ir izmēģinājis - tāpēc arī mācībās viņš nebaidās nogulties uz zemes un nodemonstrēt, kā fotografē paslēpies (FOTO). „Cik reižu man nācies rāpot, lai varētu nokļū tuvāk un izdotos labāks kadrs..." - stāstīja Tīts.
Viena no labākajam viņa fotogrāfijām 2007. gada ieguva otro vietu dabas skatu konkursā ainavu kategorijā - Sūrupi (Suurupi) izdevās notvert kādu brīdi vētras laikā. „Fotogrāfijā redzama saule un vētra," - Tīts īsi pastāsta par savu mākslas darbu.
„Bieži vien vislabākā iespēja ir tad, kad padomā - viss, vairāk nav spēka gaidīt. Tad dažkārt piecēlies atrodi labāku vietu. Bet ar sevi ir jācīnās un jābūt ārkārtīgi pacietīgam. Nevajag sākt mētāties no vienas vietas uz otru, jo īstais brīdis ir varbūt pāris minūšu attālumā," - pieredzē dalās Tīts.
Gluži negaidīti savu vislabāko fotogrāfiju nofotografēja arī labākais jaunais fotogrāfs amatieris Marts Salumee (Mart Salumäe). „Tas notika Keila-Joa pusē, vienā kadrā izdevās nofotografēt divus ūdens strazdus. Staigāju un izdevās brīnišķīga fotogrāfija, par kuru man tika pasniegta balva Timberlanda fotogrāfiju konkursā," - stāsta Marts. Viņa fotgrāfijas nosaukums - „Iekarsušie strazdi!", bet kategorija, kura fotogrāfija uzvarēja - dzīvās būtnes.
Pirms doties mājup, tika staigāts pa piekrasti un spriests, kur un kad būtu vērts doties fotografēt, telti līdzņemot vai arī bez tās, kur šobrīd sapulcējušies putni un par citiem interesantiem knifiem. Kaut gan ne uz visiem jautājumiem bija iespējams saņemt viennozīmīgas atbildes, diskusijām tēmu bija pietiekami.
Teksts un fotogrāfijas: Inkari Lindve (Inkari Lindve)