Par puķu fotografēšanu (31.03.2009)

Vislabākā puķe var parādīties arī pati. Ieraudzīsiet to, un uzreiz dzims fotogrāfijas ideja. Pievakare mežmalā, saule, kas spīd caur koku zariem. Baltā vizbulīte.

Patiesībā jēdziens "puķe" ir mazliet komplicēts. Lai būtu puķe, augam ir jābūt ar ziedu. Bet tas, ka augam ir zieds, vēl nenozīmē, ka tas patiešām arī tiks saukts par puķi. Piemēram, mellenēm vai dzērvenēm arī ir ziedi, tāpat ābelēm un ķiršiem, bet tos taču neviens nesauc par puķēm. Vienosimies, ka šajā tekstā par puķi tiks saukts augs, kuram nav kokveida stumbra, ir skaists zieds un kura svarīgākais lietderības faktors, skatoties no cilvēka pozīcijas, ir skaistums.

Meža puķes tiek pamanītas retāk nekā tās, kuras tiek audzētas kā kultūraugi. Acīmredzot tas ir tāpēc,  ka tās ir nedaudz atturīgākas, īpaši, runājot par mūsu platuma grādos augošām puķēm. Gandrīz visi ir redzējuši pavasarī ar ziliem vai baltiem ziediem nosētas mežmalas, kas, paskatoties no mazāka attāluma, kļūst par zilo vai balto vizbulīšu paklājiem. Ir redzētas puķes: purene, bezdelīgactiņa vai saulpurene. Bet es domāju, ka pļavas ozolītei ļoti daudzi no mums paiet garām, to nepamanot, - tā lieliski prot saplūst ar apkārtni, un tās sīkiem matiņiem klāto brīnišķi skaisto ziedu izceļ tikai rītausmas rasas lāses.

Tāpat kā, runājot par katru dabas daļu, fotografējot puķes, nav stingru noteikumu, kuri par 100% garantētu ļoti labus rezultātus. Tomēr ir daži norādījumi, kas varētu palīdzēt fotografēt puķes. Šeit tos arī apspriedīsim.

Dažādos ziedēšanas etapos var iegūt dažādas fotogrāfijas. Šādu fotogrāfiju izdosies nofotografēt, kad beidz ziedēt saulpurene. Dienasvidus, saule, kas spīd caur mākoņiem, koku ēna.

IZLEMIET, KĀDU FOTOGRĀFIJU JŪS VĒLATIES

Ja Jūs fotografējat puķi, parasti ir jāizvēlas starp divām iespējām - vai tas būs puķes portrets, vai fotogrāfija "puķe apkārtnē". Pirmajā gadījumā vajadzēs izdomāt, kādas būs būtiskākās puķes detaļas, kuras vēlēsieties iemūžināt, otrajā gadījumā vajadzēs parādīt ainavu vai augu valsti, kurā puķe aug. Vispārīgā tendence ir tāda, ka vienā fotogrāfijā tiek mēģināts parādīt gan puķes apkārtni, gan portretu, bet 99,99% gadījumu no tā neko labu izdabūt neizdodas. Ja Jūs gribat abus - nofotografējiet 2 fotogrāfijas.

IZVĒLIETIES INTERESANTU FOTOGRAFĒŠANAS RAKURSU

Bikses var izmazgāt, bet, ja tās nenosmērēsiet, tā arī neizmantosiet ļoti daudzas iespējas, fotografējot puķi, jo tikai atsevišķas puķu sugas izaug cilvēka augumā. Tāpēc puķu fotografēšana dabā parasti nozīmē ja ne gulēšanu uz vēdera, tad vismaz fotografēšanu uz ceļiem vai tupus. Ūdenī augošu puķu fotografēšana - tā ir brišana pa ūdeni ar basām kājām vai ar gumijas zābakiem kājās. Ja kāds saka: "Ha, es esmu nofotografējis brīnišķīgu ūdensrozes fotogrāfiju no krasta", paskatīsimies nākamo rekomendāciju. Skaidrs ir tas, ka nav vērts fotografēt puķi tajā vietā, kur to pirmo reizi ieraudzījāt, vajadzētu paskatīties uz puķi no dažādiem rakursiem, lai atrastu vislabāko fotografēšanas leņķi.

ATRODIET VISSKAISTĀKO

Kad fotografējam puķes, mums ir laiks atrast visskaistāko no puķēm - tās taču nekur neaizbēgs vai neaizlidos. Tāpēc varam pievērst uzmanību auga augstumam, salīdzināt to ar mūsu fotogrāfijas izmēriem, tās pareizumu, svaigumu, simetriju. Ja mēs apmierināsimies ar sēdēšanu krastā, kā tika teikts iepriekš, varēsim izvēlēties labāk sasniedzamo, nevis vislabāko puķi. Mežā izvēle nereti ir atkarīga no tā, kāda ir gaisma - dažām puķēm gaismu aizsedz koka celms, citām - zari, bet citas izbauda dienasvidus saules gaismu.

Ja esam atraduši visskaistāko puķi, tas vēl nenozīmē, ka patiešām izdosies to labi nofotografēt. Pretī puķei vai aiz tās var būt zari vai siena guba, tā var augt iedobumā, kur zemes virsmas izskats var sabojāt fotogrāfiju. Tādā gadījumā nav citas iespējas, tikai samierināties ar ne tik brīnišķīgu eksemplāru, kurš aug fotografēšanai piemērotākā vietā. Ja Jūs fotografējat puķes portretu, vienmēr ir vērts izmēģināt dažādu krāsu fonus - piemēram, agrā pavasarī uzziedējušu puķu detaļas izdosies lieliski atainot tādā gadījumā, ja fonā būs redzams vēl nenokusušais sniegs. Tātad, vislabākais nenozīmē visskaistāko, bet gan tas nozīmē augu ar visiem nepieciešamajiem komponentiem.

Fotografējot apkārtni, jāskatās, lai puķe fotogrāfijā dominētu pietiekami skaidri. Bet kadrā tai nav jābūt ļoti lielā tuvplānā. Apmākusies pēcpusdiena Norvēģijā. Puplaksis.

ROTAĻĀJIETIES AR GAISMU

Fotografēšanas "alfa un omega" ir gaisma. Fotografējot apkārtni, mēs gandrīz vienmēr esam atkarīgi no klimata un laika, bet, fotografējot puķes, iegūstam daudzas priekšrocības. Uz īsu brīdi aizmirsīsim par zibspuldzi, fotogrāfs var izmantot arī daudzas krietni ikdienišķākas iespējas. Vispirms tas ir pats fotogrāfs - viņš var atrasties saulē vai ar ēnu aptumšot fonu. Lai padarītu maigākas ēnas, kā reflektoru var izmantot parastu balta papīra lapu. Bet, ja Jums pie rokas ir gaišs lietussargs neitrālās krāsās, tad, fotografējot dienasvidū, var palīst zem tā - lietussargs darbojas kā izkliedētājs, padarot maigākus asus kontrastus. Var rotaļāties arī ar gaismas virzienu - nereti pret gaismu nofotografētas fotogrāfijas ir daudz interesantākas tāpēc, ka puķes ir plānas un gaisma spīd tām cauri.

IZVĒLIETIES FOTOGRAFĒŠANAS LAIKU

Kaut arī puķes var fotografēt gandrīz jebkurā laikā, viens laiks ir labāks nekā cits. Piemēram, brīnišķīgi skaistus augus var fotografēt mitrā laikā - mitruma dēļ krāsas kļūst spilgtākas. Mīnuss fotografējot mitrā laikā ir tas, ka dažas lapas sāk spīdēt, bet to var novērst, mainot fotografēšanas leņķi. Mitrumu izdosies notvert tad, kad ir rīta rasa (kaut gan dažu puķu ziedi no rīta vēl nav atvērušies) un pēc lietus, kad debesis ir noskaidrojušās. Puķes ir labi fotografēt arī vakarā, tad var ļoti izdevīgi izmantot oranžo saules toni, bet vasaras vidū, ja nav vēja, puķes var fotografēt arī pusnaktī - tajā laikā gaisma iegūst tādu toni, kādu neizdotos notvert nekādā citā laikā.

Vēl viens padoms, izvēloties fotografēšanas laiku. Ja atradīsiet kādu interesantu būtni, bet gaismas apstākļi neļaus nofotografēt vēlamo attēlu, atcerieties, kā attiecībā uz puķi kustas saule, un kādā laikā izdotos iegūt vēlamo fotogrāfiju. Tādā gadījumā, ja gribēsiet, varēsiet atnākt no jauna tieši tajā laikā. Ieteikums atgriezties ir spēkā arī tad, kad ir stiprs vējš - vienkārši vajadzēs atnākt tad, kad vējš norims. Nedrīkst aizmirst, ka puķes laika gaitā tomēr novīst, tāpēc, piemēram, mēnesis tiešām ir pārāk ilgs laiks starp diviem apmeklējumiem.

Gaismu ir iespējams ietekmēt - puķe ir ēnā, jo es pats aizstājos tai priekšā. Fonā var redzēt saules gaismu. Orhideja.

ZINIET SAVAS TEHNIKAS IESPĒJAS

Fotografējot daudzas dzīvas būtnes, ļoti svarīgu lomu veic objektīvs - putni jāfotografē ar garu objektīvu, kukaiņi - ar makroobjektīvu, bet puķes var fotografēt gandrīz ar visiem objektīviem. Tiesa, daži objektīvi atvieglo noteiktu kadru nofiksēšanu, kamēr citi objektīvi iespējas sašaurina, bet apgalvot to, ka es nevarēju nofotografēt puķes ziedu tāpēc, ka man nebija piemērota objektīva, nevar. Tomēr ir  daži padomi, kā, ja Jūsu fotopiederumu somā ir noteikti objektīvi, tos izmantojot, bez lielām pūlēm izdosies iemūžināt brīnišķīgi skaistus mirkļus.

Vispirms tas ir teleobjektīvs, kura fokusēšanas attālums ir starp 200 un 400 mm. Šo objektīvu var izmantot lielāku puķu, piemēram, dzeltenā īrisa vai purenes, portreta fotografēšanai. Tā labā īpašība ir tāda, ka pat tad, ja palielināsiet fokusa dziļumu (lai viss - zieds, kāts un lapas - būtu ass), tālāk esošie objekti paliks vienmērīgi neasi (izsmērēti). Tas palīdz fotogrāfijā izcelt puķes skaistumu, un fotografējamais objekts nekonkurē ne ar kādiem traucējošiem fona elementiem.

Otrs objektīvs, kurš ar mazām puķēm izdara to pašu, ko teleobjektīvs ar lielām, ir makroobjektīvs. Makroobjektīvs ir paredzēts tieši mazu objektu palielināšanai. Tāpēc tas, bez portretu fotografēšanas, dod arī iespēju iemūžināt ļoti konkrētas puķes zieda detaļas -vainaglapas rakstu vai putekšņlapas.

Neatkarīgi no tā, vai eksistē darbu atvieglojoši objektīvi, fotogrāfam par katru objektīvu ir jāzina trīs lietas - no kāda attāluma ar to var fotografēt, kādas ir fokusa paasināšanas iespējas un kāds būs fons. Piemēram, ar platleņķa objektīvu gandrīz nekad neizdosies nofotografēt fonu, kas vienmērīgi neskaidrs (miglains), vienalga, no cik maza attāluma fotografēsiet. Kad šīs trīs lietas ir skaidras, kļūst daudz vieglāk, atrodot labu objektu fotografēšanai, nesabojāt fotogrāfiju tāpēc, ka Jūs vēlaties vienu, bet tehnika ļauj pavisam ko citu.

Ja puķe ir liela, proporciju dēļ to ir grūti ietilpināt kadrā. Ja puķe ir maza, šādas problēmas nerodas. Vakars pēc lietus. Zviedrijas grimonis.

ESIET KONSEKVENTS FOTOGRĀFS

Vislabākos rezultātus, fotografējot puķes (un ne tikai puķes), izdosies sasniegt tad, ja būsiet konsekvents. Regulāra fotografēšana palīdzēs iemanīties ar aci saredzēt to, uz ko pretējā gadījumā vajadzētu skatīties caur kameru. Tas palīdz iemācīties kritiskāk paskatīties uz savām fotogrāfijām un mācīties no tām. Mācīšanās nozīmē to, ka nākamreiz varēsiet nofotografēt tā, kā agrāk nekad nemācējāt.

SKATIETIES CITU FOTOGRĀFIJAS UN IZMĒĢINIET PAŠI

Nereti pamācības un ieteikumi, kā fotografēt, aptver konkrētas rekomendācijas, runājot par puķēm, - to, ka fotogrāfija būs vēl skaistāka, kad uz puķes zieda būs lietus lāse vai kas tamlīdzīgs. Diemžēl šī lietus lāse nepalīdzēs, ja fotogrāfijā nebūs nekā interesanta. Pirms sākat fotografēt, ir vērts paskatīties, ko šajā jomā jau ir sasnieguši citi cilvēki, proti, tie, kas ar to nodarbojas nopietni. Ja iegaumēsiet vismaz divas trīs fotogrāfijas un noskaidrosiet, kā tās ir nofotografētas, bet pēc tam paši pamēģināsiet to atkārtot, labums būs daudz lielāks nekā no kāda cita konkrēta padoma: lietus lāse šur un tur... Un rezultāts, iespējams, būs daudzas reizes labāks.

Fotografējot puķes, par klišeju ir kļuvusi pārliecība, ka, kaut arī puķes nekur neaizbēgs, tās ir ļoti grūti fotografēt. Klišeja vai nē, bet tas atbilst patiesībai. Ceru, ka sniegtie ieteikumi atvieglos Jums fotografēšanu, bet pats raksts pamudinās izmēģināt labāk iemūžināt fotogrāfijā šo brīnišķīgo... hmm, būtņu būtību. Es pats ticu, ka pasaulē vislabākā puķes fotogrāfija vēl nav nofotografēta J.

Teksts un fotogrāfijas: Jāks Peders [Jaak Põder]

<< Atpakaļ