Blogs
Par makrofotogrāfiju, ar uzsvaru uz kukaiņu fotografēšanu (31.03.2009)
Kāpostu baltenis. Nikon D3, Nikkor 105mm f2.8 macro + 1.7x konverter, ISO800, f8 (pilns atvērums), 1/60s
Īsi par objektīviem un numuriem
Makrofotogrāfija nozīme mazu lietu noķeršanu uz fotogrāfijas tuvumā. Apmēram tā šo terminu zina lielākā daļa, kam ir kāda saskare ar fotogrāfiju. Lai arī vispārējā nozīmē šis apzīmējums atbilst patiesībai, tas tomēr nav īsti precīzs. Iedziļināsimies mazliet skaitļos. Par makrofotogrāfiju uzskata fotogrāfiju, kurā palielinājuma pakāpe ir 1:1 vai lielāka, salīdzinājumā ar negatīva/ slaida/ sensora lielumu. Jeb, ja sensora lielums ir 24x36 mm, ko uzskata par 35 mm fotoaparātu standartu, un palielinājuma pakāpe ir 1:1, attēls uz sensora dzīvē ir ar tādiem pašiem izmēriem jeb 24x36 mm. Palielinājuma pakāpe 2:1 savukārt nozīmē, ka patiesībā fotografētā zona ir 2x mazāka, tikai 12x18 mm.
Šeit mēs nonākam pie objektīviem. Makrofotogrāfijā gandrīz bez izņēmuma izmanto speciālos objektīvus, kas ir īpaši veidoti makro veidošanai. Šie objektīvi ir ar ļoti asu līniju, lai palielinājumā parādījušās detaļas saglabātos arī fotogrāfijā. Protams, tiem ir arī nepieciešamā palielinājuma pakāpe. Makroobjektīvi ir ar vairākiem fotografēšanas attālumiem, izplatītākie ir fiks objektīvi ar diapazonu 50-60 mm, 90-105 mm un 180-200 mm. Ikvienam no tiem ir savs lietošanas mērķis, universālākais diapazons ir 90-105 mm, ar ko, ar maziem grozījumiem, var uzņemt gandrīz visas tuvās un makro fotogrāfijas. Var diezgan droši apgalvot, ka labas kvalitātes makro fotografēšanai nav piemēroti zoom objektīvi, uz kā ir uzraksts „macro" - jo, ja uz objektīva ir uzrakstīts „macro", taču uz tā ir numuri, piemēram, 1:3, ar to fotogrāfijā var iemūžināt, maksimums, zonu, kā izmēri ir 72x108 mm. Un tagad paskatieties uz lineāla, cik gara ir 10,8 cm līnija.
Gaisma un vēl mazliet tehnikas
Makrofotogrāfijā fotogrāfam jāpierod, ka parasto fotografēšanu no rokas var izbaudīt reti. Iemesls ir, ka, ejot ļoti tuvu fotografējamajam, gaismas zudums ir liels pat parastā dienvidū un eksponēšanas laiki fotografēšanai no rokas kļūst pārāk ilgi, lai iegūtu asu fotogrāfiju. Eksponēšanas laika ilgumu pagarina arī tas, ka, fotografējot tuvumā, mainās asuma dziļums, jeb zona, kas uz fotogrāfijas ir asa, ļoti šaura un, to palielinot, objektīva atvere ir jāpagriež mazāka. Fotogrāfam ilgu eksponēšanas laiku un gaismas mazuma kompensēšanai ir 2 iespējas - izmantot papildu gaismu vai izmantot statīvu. Mazliet vienkāršāk ir Nikkor 105 mm f2.8 macro VR makro objektīva īpašniekiem - šim objektam ir stabilizētājs pret drebēšanu un tas ļauj fotografēt no rokas bez papildu līdzekļiem tur, kur citu objektīvu īpašnieki to vairs nevar izdarīt.
Sienāzis. Nikon D3, Nikkor 105mm f2.8 macro + 1.7x konverter, ISO800, f20, 1/50s
Kukaiņu fotografēšana
Meklējot internetā fotogrāfijas ar vārdu „makro fotogrāfija", 99% meklēšanas rezultātu ir bezmugurkaulnieku, augu un dabas detaļu fotogrāfijas. Lai arī makrofotogrāfijai ir arī citi izpausmes veidi kā vien daba, mūsdienās šis apzīmējums tiecas būt dabas fotografētāju privilēģija. Tādēļ daži ieteikumi par kukaiņu fotografēšanas tēmām.
Martā - aprīlī sāks parādīties mūsu mazākie dzīvnieki. Pirms sniegs ir pilnībā nokusis, mežā lido dzeltens tauriņš un sildās zirneklis. Ar katru nākošo dienu personāžu ir vairāk, ej un spēj izvēlēties, ko fotografēt.
Fotografējot kukaiņus, pirmais ieteikums ir, ka ... mugurā jābūt apģērbam, ko nebaidies nosmērēt, saslapināt vai pat saplēst. Kukaiņi parasti rīkojas zemes tuvumā, pat augstākās lauka puķes, uz kā mazākie kukaiņi barojas, cilvēkam parasti ir tikai līdz ceļiem un no nolaišanās ceļos, sēdēšanas vai gulēšanas uz vēdera nav iespējams izvairīties, ja vēlas iegūt labu kukaiņu fotogrāfiju. Ticiet vai ne, taču, ja šis ieteikums ir izpildīts un, pirmoreiz nolaižoties uz vēdera, uzņemat fotogrāfiju, fotogrāfijas kvalitātes lēciens ir vairākkārtīgs, salīdzinot ar to, ko vēlāk tehnikas izmantošanas apgūšana vai kas cits līdzīgs nes klāt.
Kukaiņus dabiskajā apgaismojumā labāk ir fotografēt vakarā - no rītiem tie sēž stīvi un pārklāti ar rasu un gaida sauli, vakarpusē saule tos jau ir uzsildījusi un daļa rīkojas arī tad, kad tos glāsta skaista, lai arī vairs ne sildoša gaisma. Neatkarīgi no tā, vai skaistas gaismas ķeršanai izvēlēties vakaru vai rītu, šādos gadījumos nevar izvairīties no statīva lietošanas.
Kukaiņu fotografēšanas priekšrocība salīdzinājumā ar citiem dzīvajiem organismiem ir tā, ka to var veikt jebkurā laikā un iegūt laba līmeņa fotogrāfiju - arī saulainā vasaras dienvidū. Jā, kukaiņiem tad ir ļoti asas ēnas, taču to mīkstināšanai talkā nāks zibspuldze. Dienas laikā labi var noķert darbības fotogrāfijas: daudzi kukaiņi, piemēram, spāres vai tauriņi, tad ir visaktīvākie.
Lai gan sākumā katrs kukainis uz zara vai zāles stiebra šķiet interesants un rodas kārdinājums to noķert kadrā tik lielu cik iespējams, vienmēr ir vērts mēģināt kukaini iemūžināt ar vidi, kas papildina fotogrāfiju. Tas padara fotogrāfijas daudzveidīgākas un arī viena subjekta attēli, blakus aplūkojot, kļūst interesantāki.
Tieši tāpat kā ar citiem dzīviem objektiem, vislabākās kukaiņu fotogrāfijas iznāks tad, kad iemācīsities iepazīt fotografējamo. Ko tas ēd, kur tam patīk atpūsties, kā tas vispār dzīvo. Daļa tauriņu, piemēram, nenolaižas uz ziediem, priekšroku dodot iebojātiem augļiem - ja gaidīsit tos pie ziediem, fotogrāfijas nebūs. Daļa kukaiņu uz zemes nolaižas tikai lietus vai ļoti mitra laika gadījumā; daļa darbojas martā, daļa tikai augustā. Tādējādi, jo vairāk pazīstat savu fotografējamo, jo labāk būsit gatavs aizraujoša brīža iemūžināšanai.
Visiem drošas formulas nav
Katram fotografētājam, arī kukaiņu fotografētājam, ir izveidojušās savas noteiktas fotografēšanas metodes. Tās ir pareizās metodes viņam, taču universālas patiesības fotografēšanā diemžēl vai par laimi nav. Pret iepriekš minētajiem ieteikumiem arī ir jāizturas kā pret ieteikumiem - tie noteikti nav noteikumi. Vislabākie detalizētie ieteikumi radīsies pašam fotografēšanas gaitā, tos nekad neviens cits nevar pateikt priekšā. Tāpat kā neviens nevar iepriekš pateikt, vai nākošais, ko satiksi uz meža ceļa, būs mārīte vai skudra.
Teksts un fotogrāfijas: Jaak Põder