Blogs
Tātad, dosimies fotografēt hokeju? (27.01.2016)
Sporta fotogrāfiju pamatoti var saukt par vienu no sarežģītākajiem žanriem. Tajā pēc nerakstīta likuma jāsastopas ar ātras kustības objektiem, haotiskām kustības fāzēm un notikumu neparedzamību. Šīs īpašības var attiecināt gandrīz uz ikvienu sporta veidu, vienīgi par izņēmumu varētu būt šahs. Papildus grūtības var sagādāt laikapstākļi, apgaismojums un ierobežotas iespējas izvēlēties fotografēšanas pozīciju. Par spīti visām iespējamajām neērtībām Jūsu uzdevums paliek iegūt lieliskus kadrus un Jūs tos iegūsiet.
Šoreiz klāstīsim sīkāk par hokeja fotografēšanu. Jums nepieciešams iemūžināt dinamisku spēli, kurā hokejistu ātrums dažu brīdi pārsniedz 40km/st., bet ripa var lidot pat ar 200km/st. lielu ātrumu. Situācija uz laukuma mainās sekundes desmitdaļās, bet Jums, lai iegūtu labu fotogrāfiju, jānotver pats interesantākais spēles mirklis. Es centīšos Jums šajā procesā palīdzēt.
Parūpējieties par savu drošību!
Fotografējot jebkuru sporta veidu, Jums būtu jāpadomā arī par savu drošību. Ja Jums trāpītu 170 gramu smaga hokeja ripa, kas lido ar ātrumu 200km/st., tas varētu beigties ar ļoti nopietnām traumām, tāpēc, izvēloties fotografēšanas pozīciju, Jums pirmām kārtām būtu jāpadomā par savu drošību. Hokeja laukums pēc visiem noteikumiem ir aprīkots ar augstu aizsargstiklu, bet laukuma galos virs skatītāju galvām papildus drošībai atrodas tīkli, kas noķer tajos iekritušās ripas. Ja bortu aizsargstikli ir pietiekoši tīri, kas gan sastopams diezgan reti, jo īpaši Igaunijā, tad varat izvēlēties sev ērtu pozīciju, lai fotografētu „ledus līmenī”, tas ir, atrodoties uzreiz aiz ledus laukuma borta. Nekādā gadījumā necentieties nokļūt rezervistu soliņu zonā. Jāpiekrīt, ka tur noteikti būtu interesanti strādāt, jo iespējams iemūžināt gan pašu spēli, gan arī spēlētāju un treneru emocijas tuvplānā, tomēr tur nav aizsargstiklu un ripa drīz vien var kļūt par Jūsējo – labākajā gadījumā cietīs tikai tehnika, sliktākā gadījumā Jūs varat nokļūt slimnīcā. Lielu sarīkojumu laikā, piemēram, kā tas bija nesen Pasaules Junioru čempionātā Helsinkos, IIHF oficiālie fotogrāfi ieņem savas vietas starp abiem spēlētāju rezervistu soliņiem, tomēr viņiem ir jāvelk aizsargājošs hokejistu ekipējums. Ķivere, krūšu bruņas un kakla aizsargs ir obligāta prasība.
Daudz drošāka zona fotografēšanai ir tribīnes, tomēr šeit ir jautājums par Jūsu tehnisko aprīkojumu.
Kas jāņem līdzi, lai fotografētu hokeju?
Ierodoties uz hokeja spēles fotografēšanu Igaunijā, es lieliski zinu, kādi būs darba apstākļi un kādi objektīvi man būs nepieciešami. Tomēr, ja runājam par lieliem pasākumiem, es sev līdzi ņemu pilnu aparatūras komplektu, jo nekad nevar zināt, kura no ierīkotajām pozīcijām tev tiks piešķirta. Pieņemsim, ka Jums ir paveicies - borta aizsargstikli ir tīri un šī pozīcija ir Jūsu. Fotografēšanai „ledus līmenī” vārtu zonā Jums piemērotākais būs standarta Nikkor 24-70mm vai attiecīgi līdzīgs ekvivalenta objektīvs. Jūs varēsiet fotografēt dinamiskus uzbrukumus vārtu virzienā, cīņu par ripu ap vārtiem un pie bortiem. Tāpat Jums noderēs arī Nikkor 70-200mm objektīvs. Ar šo objektīvu Jūs spēsiet spēli iemūžināt laukuma centrā, kā arī notvert divcīņas vai spēlētāju tuvplānus. Ja būsiet sev līdzi paņēmuši vēl Nikkor 300mm objektīvu, tad uzbrukums uz pretējā laukuma vārtiem arī būs Jūsu redzeslokā.
Ja Jums nav paveicies un aizsargstikli ir netīri un neskaidri, fotografēšana „ledus līmenī” nebūs iespējama. Tā tas vienkārši ir mūsu vietējās ledus hallēs. Jums atliek tikai viens risinājums – fotografēšana no tribīnēm, un tādā situācijā objektīvu izvēle ir vienkārša: Nikkor 300mm, 400mm vai 200-400mm objektīvs. Standarta telefoto objektīvs 70-200mm izrādīsies noderīgs tikai retos gadījumos. Jā, šim objektīvam var pievienot telepārveidotāju, tomēr ne vienmēr tas ir iespējams, bet par to mazliet vēlāk. Ja esat ieplānojuši izmantot smagus objektīvus, neaizmirstiet paņemt līdzi vienkāji, jo par spīti pat lieliskai fiziskajai izturībai spēku noturēt teleobjektīvu Jums var nepietikt.
Ja runājam par kamerām, hokeju, protams, vai iemūžināt ar jebkuru spoguļkameru ar noteikumu, ja Jums līdzi ir atbilstošs objektīvs. Ja Jūsu rīcībā ir hobija līmeņa spoguļkamera, tikai daži ierobežojumi var Jums izbojāt fotografēšanas prieku. Ar hobija līmeņa tehniku, piemēram, Nikon D7100 un D7200 vai pat ar D300s Jūs nešaubīgi ar uzdevumu tiksiet galā. Ar uzņemšanas spēju 6 kadri/sekundē un ātru autofokusu Jums pietiks, lai iemūžinātu skaistu spēles mirkli, tikpat iespējams, ka Jūs notversiet arī uzbrukumu uz vārtiem un vārtu guvumu. Tomēr, ja Jūsu īpašumā ir Nikon D5 kameras korpuss, tad ziniet - Jūsu rokās ir ātri „šaujošs ierocis” ar spēcīgu vadības sistēmu J
Tātad, dosimies fotografēt hokeju?
Jūs jau atrodaties ledus hallē, hokejisti veic iesildīšanos pirms spēles, un Jums ir iespēja novērtēt situāciju, izvēloties kameru uzstādījumus. Gaisma, gaisma un vēlreiz gaisma – tā ir pati galvenā rūpe. Tā kā no ledus laukuma apgaismojuma ir atkarīgs, cik kvalitatīvi Jūs spēsiet iemūžināt spēli, tad teikšu uzreiz, tikai viena ledus halle Igaunijā ir spējīga nodrošināt vairāk vai mazāk pieklājīgu apgaismojumu – tā ir jaunā Tondiraba halle. Ja Jums gadīsies nokļūt Narvā, Kohtla-Jervē vai Tartū, tad esiet gatavi no savas kameras izspiest maksimālo iespējamo ISO un iegūt pietiekamu kadru daudzumu. Dažreiz izbrīna kvalitatīva apgaismojuma neesamība ledus hallēs. Problēmas nav tikai fotogrāfiem, arī hokejistiem tādos apstākļos ir grūtāk spēlēt. Kā paraugu var nosaukt apgaismojumu arēnā „Hartwall Arena” Helsinkos, kur iespējams fotografēt ar ISO 800-1250 līmenī, turpretī Narvas ledus hallē būs jālieto ISO 3200-6400 diapazonā. Tāpēc pirms spēles sākuma noskaidrojiet, kurš ISO jutīguma līmenis ļaus Jums fotografēt ar aizturi vismaz 1/800 (vēl lēnāka aizture neļaus Jums fiksēt spēlētājus, nerunājot par ripu) pie nosacījuma, ka diafragmas atvērums būs iestatīts robežās no f/2,8 līdz f/4 (lielāka asuma dziļuma sasniegšanai Jūs varat pievērt diafragmu līdz pat f/5,6, tomēr ne vienmēr tas attaisnosies). Manas pēdējās fotografēšanas laikā „Hartwall Arena” es izmantoju Nikkor 400mm objektīvu un kameras standarta uzstādījumi bija noregulēti uz 1/1000 (dažu brīdi uzstādījumi tika mainīti atkarībā no situācijas), f/4, ISO 1000 un ik pa brīdim paaugstināju jutīgumu līdz ISO 1250.
Tagad gan atgriezīsimies pie kameras – izvēlieties autofokusa režīmu AF-C (dažām kamerām konkrētais autofokuss norādīts ar citu apzīmējumu). Ja kameras ražotājs paredzējis Jūsu tehnikai 51 autofokusu punktu ar 3D mērīšanu, tas, protams, ir lieliski, tomēr Jums nebūs nepieciešams. Samaziniet autofokusa punktu skaitu līdz maksimums 21 punktam un autofokusa sekošanas reakcijas ātrumu uz „FAST” režīmu. Ja Jūsu rokās atrodas tādi „nāvējošie ieroči” kā Nikon D4 vai D4s, tad atcerieties vienu svarīgu lietu – šī kamera, kas ļauj fotografēt ar ātrumu līdz pat 11 kadriem/sekundē, nepārtrauktā fotografēšanā līdz galam nenofokusē vismaz 60% visu kadru. Tā nav kameras kļūme, un Jums nav jādodas uz servisu. Tas notiek tāpēc, ka autofokusa sekošanas funkcija tik lielā aizvara ātrumā nav spējīga saglabāt ātri kustīgu objektu fokusā. Kameras ražotājs zina par šo problēmu un iesaka samazināt nepārtrauktas fotografēšanas ātrumu līdz 10 kadriem/sekundē. Tādā gadījumā tikai 30% kadru tiks zaudēti un Jums pats svarīgākais kadrs visdrīzāk tiks notverts fokusā.
Kameras uzstādījumi ir pielāgoti, un objektīvi ir izvēlēti – tad tikai uz priekšu! Lai Jums veiksmīga fotografēšana!
Autors: Sergei Stepanov
