Ēdienu fotogrāfēšana (23.02.2010)

Renē šajā jomā sadarbojas ar izdevniecībām, restorāniem un tirdzniecības centriem, tāpat viņa bildes ir atrodamas grāmatu sērijā „100 ēdienu“. Sadarbojoties ar labākajiem Igaunijas pavāriem, Renē ir izlaidis daudz grāmatu, turklāt „Ogu grāmata“ ar fotogrāfa bildēm 2006. gadā atzīta par labāko Kulinārijas grāmatu.

Renē Rīsalu atzīst, ka fotografēšana kulinārijas grāmatām ir ļoti piņķerīgs un sīkumains darbs, kuram jānododas ar visu sirdi. Nekustīgu objektu bildēšana viņam ir patīkama dažādība no ikdienā ierastā, turklāt, esot klāt, ir iespēja nobaudīt labāko pavāru veikumu pašam.

Uzņemot bildes kulinārijas grāmatām, fotogrāfs ir ķēdes daļa blakus materiālam, meistarīgi pagatavotam ēdienam, stilistikai un augstas kvalitātes izdevumam.

Fotogrāfam amatierim ēdienu fotografēšana ir lielisks veids, kā mājas apstākļos pārliecināties par savu māksliniecisko skatījumu uz to un izkost tehniskās nianses šādos apstākļos.

Renē Rīsalu ieteikumi tiem, kas vēlas izmēģināt šo fotogrāfijas virzienu.

Gaisma (apgaismojums)

Kā jebkurā fotogrāfijā arī ēdienu bildēšanā svarīga ir gaisma. Ja arī ēdiens būs ļoti garšīgs pēc skata, būs pareizais interjers, skaisti trauki, lai izdotos fotogrāfija tomēr nepieciešams pareizais apgaismojums. Mājas apstākļos vēlams ir izmantot dabīgās gaismas priekšrocības, tā dos ēdienam dabīgu ārējo izskatu. Ieteicams izmantot gaismu caur logu, kas spīd ziemeļu virzienā. No fotogrāfa skatu punkta gaismai būtu jānāk tieši pretī vai no malas. No otras puses izmantot var arī liela formāta baltu papīra lapu vai foliju, kas piestiprināts pie kartona, tā ar gaismu apstarojot vajadzīgo laukumu.

Šo shēmu Renē pats arī nereti izmanto, bet citos gadījumos viņam nepieciešami ne vairāk kā 2 gaismas avoti, lai izgaismotu ēdienu.

Iespējams palīdzēs arī zibspuldze. To vajag pavērst pret sienu, lai nav tiešas gaismas uz objektu, tādā veidā tiek sabalansēta gaisma un ēnas.

Klasiskajā gaidījumā āra gaisma ir visspilgtākā no 11.00-13.00, bet spēcīgāka un maigāka gaisma tiek laista no kameras. Ļoti svarīga ir gaismas objektu savstarpējā saskaņa, tāpat ir svarīgi, cik gaišs vai tumšs ir fotografējamais objekts.

Ja ir vajadzīga gaišāka fotogrāfija un svaiguma izjūta ēdienam, kā galveno gaismas avotu var izmantot softboksu vai lietussargu, tas gan prasa profesionālāku izvietojumu. Savukārt, lai izveidotu vairāk svētku noskaņās esošu, romantiskāku vai mistiskāku noskaņu, nepieciešams, lai galvenais gaismas avots veidotu manāmākas ēnas.

Skatu leņķa un objektīva izvēle

Lai atrastu labāko leņķi fotogrāfijai, izmantojiet visas trīs asis (no lejas uz augšu, no labās puses uz kreiso, no tuvuma tālumā). Daži produkti labāk izskatās no augšas, dažreiz izdodas pasniegt interesantu profilu, fotografējot ēdienu tā līmenī. Vēlaties, lai fokuss būtu uz visu attēlu, vai arī izcelta būtu tikai kāda atsevišķa detaļa? Vēlaties fotografēt tuvplānu vai bildi, kur redzams arī viss apkārt ēdienam? Aplūkojiet ēdienu grāmatas, žurnālus, fotogrāfu mājaslapas internetā, kur redzami viņu bildēti produkti, piedomājiet, kā fotografētu Jūs un ķerieties klāt!

Atcerieties par trešdaļas principu. Parasti šis princips ļauj uzņemt labākas bildes kompozīcijas ziņā. Šo principu pielieto ne tikai ainavu un notikumu fotogrāfijā, bet arī bildējot ēdienus un produktus.

Bildējot produktus, Renē parasti izmanto 35–200 mm fokusa attālumu un uzsver, ka īstu noteikumu šim virzienam nemaz nav. Visu nosaka tas, kāds iespaids ir jārada, kāds ir uzdevums.

Fotografējot platleņķī vai, īsāk sakot, ar īsāku fokusa attālumu un platāku diafragmu (piemēram, 35 vai 50mm), tiek radīts iespaids, ka products ir aizsniedzams ar roku. Aizvērta diafragma labāk uzsver objektu un bilde kļūst ievērojami gaišāka (skaidrāka). Fotografējot ar garāku fokusa attālumu (piemēram, nо 135 līdz 200 mm) un vairāk atvērtu diafragmu, objektu iespējams nodalīt no fona, neizkropļojot produkta proporcijas, bet, pielietojot šauru leņķi, produkti rada spēcīgu iespaidu.

Bez šaubām varu teikt, ka dažreiz ir nepieciešams izmantot arī makro objektīvu.

Stilistika

Bieži fona sagatavošanai tiek veltīts vairāk laika nekā produktu izvietojumam. Labi sagatavots fons ļauj radīt noskaņu un uzsvērt produkta labākās īpašības. Sākotnēji nepieciešams apdomāt fotogrāfiju, kā tā izskatīties dzīvē – vai Jūs vēlaties radīt mājīgu un ērtu atmosfēru vai izsmalcinātu un elegantu, vai arī varenu un piesātinātu? Katrai noskaņai būs savs fons, apgaismojums, dažādi papildinājumi.

Fotogrāfijā nevajadzētu būt daudz produktiem, vajadzētu koncentrēties uz 1-2 objektiem (piemēram, glāze, dakšiņa, zieds vai citi). Priekš Renē saistoši ir atkārtojumi, piemēram, bieži divas glāzes izskatās pievilcīgāk nekā viena.

Ļoti svarīgi ir, kā ēdiens ir izvietots traukā. Nepieciešams pievērst uzmanību sabalansētībai uz šķīvja (krāsa, tekstūra, ēnas un citi). Te atkal var līdzēt kulinārijas grāmatu un žurnālu apskate.

Renē ēdienu fotografēšanā patīk izmantot pasteļu krāsas. Ļoti interesanti un gaiši toņi, viņaprāt, ir vairāk agresīvi un novērš uzmanību no paša produkta. Renē parasti vairās izmantot sarkanos toņus, bet atsevišķos gadījumos bez tā vienkārši nevar. Fotogrāfa iecienītākās krāsas ir gaiši zils un gaiši zaļš. Fotografējot suši, vislabāk ir izmantot gaiši zilu fonu, jo, pateicoties tam, tiek iegūta īpaši gaiša noskaņa un asums. Gaišākus toņus vajadzētu izmantot, ja pats ēdiens pēc toņa nav īpaši gaišs. Gaišāku ēdienu palīdzēs padarīt dažādas piedevas (baziliks, safrāns, sagriezts pipars, zemenes un citi).

Produktiem vienmēr ir jābūt maksimāli svaigiem – tikai tad krāsas būs gaišas un dabīgas. Salātu un augļu svaigumu var izcelt, samitrinot tos ar ūdeni. Skatoties uz gaļas ēdienu fotogrāfijām, ēstgriba palielināsies, ja izmantosiet augu eļļu, tomēr produktu nevajadzētu rādīt kā pārlieku treknu.

Fotogrāfija ir māksla, tāpēc kā jebkurā radošā virzienā nevar izslēgt subjektīvo faktoru. Renē patiek izmantot tā saukto Skandināvu stilu – tīrs, gaišs un tamlīdzīgi, bet nereti smaidot viņš piebilst, ka „objektīvi ir ļoti subjektīvi“.

Fotogrāfam iesācējam Renē iesaka sākt ar dažādiem rakursiem līdz tiek atrasts īstais, ar kuru vislabāk izdotos izteikt savu ideju un mākslinieciskās prasmes. Mūsdienu tehnika piedāvā tiešām labas iespējas.

Autors: Agnese Taro (Agnes Taro)
Fotogrāfijas: Renē Rīsalu (Renee Riisalu)

<< Atpakaļ